Inteliģence un ticība astroloģijai: ko atklāj jaunais pētījums?

Ievads: Pētījuma mērķis un konteksts psiholoģijā

Astroloģija – horoskopi, zodiaka zīmes un ticība, ka zvaigznes ietekmē mūsu personību vai likteni – mūsdienās saglabā pārsteidzošu popularitāti, neskatoties uz zinātnisko skepsi. Aptuveni 30% amerikāņu uzskata, ka astroloģija ir zinātniska​

, un horoskopu mobilās lietotnes piesaista miljoniem lietotāju. Psihologi un sociologi jau sen interesējas, kāpēc daļa cilvēku tic astroloģijai, pat ja zinātne to klasificē kā pseidozinātni. Vai pie vainas ir zināšanu trūkums, personības iezīmes, nepieciešamība ticēt kaut kam “augstākam”, vai citi individuālie faktori?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, psihologi Tobias Edvardss (Tobias Edwards) ar kolēģiem (2025) veica pētījumu “Intelligence and Individual Differences in Astrological Belief” (latviski: “Inteliģence un individuālās atšķirības ticībā astroloģijai”). Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuri faktori visvairāk ietekmē ticību astroloģijai, īpaši fokusējoties uz intelektu (kognitīvajām spējām) un citiem personības un demogrāfiskajiem lielumiem. Vēsturiski ir bijušas dažādas hipotēzes – piemēram, ka astroloģijai vairāk tic mazāk izglītoti cilvēki, vai tie, kam ir zemāka kritiskā domāšana, vai arī, tieši pretēji, varbūt ļoti garīgi (spirituāli) vai autoritāri noskaņoti ļaudis. Līdzšinējie pētījumi sniedza pretrunīgus rezultātus un pārsvarā balstījās uz nelielām izlases grupām​

. Šis jaunais pētījums centās pārbaudīt vairākas konkurējošas teorijas vienlaikus, izmantojot lielu datu kopu.

Pētnieku izvirzītās hipotēzes bija sekojošas​

• “Virspusējo zināšanu” hipotēze: ierobežota izglītība un zemākas kognitīvās spējas (inteliģence) palielina uzņēmību pret pseidozinātniskiem uzskatiem (t.sk. ticību astroloģijai).

• Skepses pret zinātni hipotēze: ticība astroloģijai rodas no neuzticēšanās zinātnei vai zema uzticēšanās zinātniskajai kopienai.

• “Metafiziskās neapmierinātības” (garīgo tieksmju) hipotēze: cilvēki tic astroloģijai, jo viņiem ir garīgas vai eksistenciālas vajadzības, ko varētu neapmierināt tradicionālā reliģija – astroloģija it kā piepilda “Dieva formas tukšumu” dzīvē, piedāvājot alternatīvu ticības sistēmu.

• Autoritārās personības hipotēze: astroloģijas piekritējiem var piemist noteiktas personības iezīmes, piemēram, autoritārisms (tendence pakļauties autoritātēm un ticēt liktenim, kā to jau 1950. gados pieļāva T. Adorno teorija). Daži iepriekšēji pētījumi Eiropā bija norādījuši, ka labējā autoritārisma orientācija varētu korelēt ar lielāku astroloģijas akceptēšanu​,

  taču dati nebija viennozīmīgi.

Ar šīm hipotēzēm prātā pētnieki veidoja savu pētījumu dizainu. Tālāk aplūkosim, kā pētījums tika veikts un ko tas atklāja par intelekta un citu faktoru saistību ar ticību astroloģijai.

Metodoloģija un izlases raksturojums

Pētījuma metode balstījās uz esošu lielu aptaujas datu analīzi. Autori izmantoja General Social Survey (GSS) – regulāru reprezentatīvu ASV iedzīvotāju aptauju, kas tiek veikta kopš 1972. gada. Viņi apkopoja datus no vairākām aptaujas kārtām (2006., 2008., 2010., 2012., 2014., 2016. un 2018. gadā), kurās respondentiem tika uzdots jautājums par astroloģiju. Galvenais jautājums bija: “Vai jūs uzskatāt, ka astroloģija ir zinātniska?”​.

Iespējamās atbildes: “nav nemaz zinātniska”, “diezgan zinātniska” vai “ļoti zinātniska” (angliski: not at all scientific, sort of scientific, very scientific). Šis jautājums atspoguļo respondenta ticību astroloģijai kā kaut kam ar zinātnisku pamatu.

No GSS datiem tika atlasīti tie respondenti, kas bija atbildējuši uz astroloģijas jautājumu minētajos gados. Kopējais izlases lielums pēc datu apstrādes bija N = 8 553 pieaugušie ASV iedzīvotāji​. Izlase aptver ļoti plašu sabiedrības grupu: respondentu vidējais vecums bija ~48 gadi (standartnovirze ~17 gadi), sievietes bija nedaudz vairāk nekā puse (ap 56% izlases)​.

 Etniskais sadalījums: ~75% sevi identificēja kā baltādainus, ~15% kā afroamerikāņus, ~10% citu rasu/etniskās grupas​.

Dati tika svērti un apstrādāti tā, lai rezultāti būtu pēc iespējas vispārināmi uz visu ASV pieaugušo populāciju​.

Mērījumi: Bez paša astroloģijas jautājuma, pētnieki izmantoja vairākus citus mainīgos, lai novērtētu respondentu intelektuālās spējas, attieksmes un pārliecības​

 

• Inteliģence (kognitīvās spējas): novērtēta ar Wordsum testu – tas ir 10 vārdu krājuma (vārdnīcas) uzdevumu kopums, kas GSS ietvaros mēra verbālo intelektu. Wordsum tests, lai arī īss, ir stipri saistīts ar vispārējo intelektu (IQ) – pētījumos konstatēta ~0,8 korelācija ar pilniem IQ testiem​

   

  . Tātad augstāks Wordsum rezultāts nozīmē plašāku vārdu krājumu un, tieši vai netieši, augstākas kognitīvās spējas.

• Izglītības līmenis: mērīts kā pavadītie gadi formālajā izglītībā (GSS aprēķina to pēc augstākā iegūtā izglītības līmeņa)​

  
  

  . Augstāks gadu skaits nozīmē augstāku izglītību (piemēram, vidusskola ~12 gadi, bakalaurs ~16 gadi utt.).

• Uzticēšanās zinātnei: mērīta ar jautājumu par uzticību zinātniskajai kopienai – respondenti novērtēja savu uzticēšanos zinātniekiem trīs punktu skalā: “gandrīz nemaz”, “daļēji” vai “ļoti” uzticos​

  
  

  . Šis rādītājs atspoguļo kritisko domāšanu un attieksmi pret zinātni – pieņēmums, ka, ja cilvēks skeptiski raugās uz zinātni, viņš varētu būt atvērtāks nezinātniskiem uzskatiem kā astroloģija.

• Reliģiozitāte un garīgums: respondenti pašnovērtēja, cik reliģiozi un cik garīgi (spirituāli) viņi ir, katru atsevišķi, četrpunktu skalā no “nemaz” līdz “ļoti”​

   

  . Šie mainīgie tika iekļauti, lai pārbaudītu “metafiziskās neapmierinātības” hipotēzi – vai, piemēram, mazāk reliģiozi (bet varbūt garīgi meklējoši) cilvēki vairāk pievēršas astroloģijai kā alternatīvai ticības formai.

• Politiskā orientācija: novērtēta septiņpunktu skalā no “ļoti liberāls” (kreisais) līdz “ļoti konservatīvs” (labējais)​

  
  

  . Šis mainīgais kalpo kā netiešs personības un autoritārisma tendences indikators (konservatīvāki uzskati var korelēt ar autoritārām attieksmēm, kā dažkārt minēts literatūrā).

Papildus tam analīzēs tika iekļautas demogrāfiskās kontrolvariables – dzimums, vecums, rase/etniskā piederība​

 

. Piemēram, pētījumā varēja pārbaudīt, vai dzimums vai vecums ietekmē ticību astroloģijai neatkarīgi no intelekta vai citiem faktoriem.

Atbilžu sadalījums: Pirms ķerties pie rezultātiem, jau pati aptauja sniedz interesantu ainu par astroloģijas uztveri. Kopumā 63,5% respondentu atbildēja, ka astroloģija “nav nemaz zinātniska”, apmēram 29,8% to nosauca par “diezgan zinātnisku”, un 6,7% uzskatīja, ka astroloģija ir “ļoti zinātniska”.​

Tātad aptuveni vienam no trijiem amerikāņiem (ap 36,5% kopā) ir vismaz zināma pārliecība, ka astroloģijai piemīt zinātniskums, kas sasaucas ar minēto ~30% popularitātes rādītāju. Šie skaitļi ilustrē, cik plaši izplatīta ir astroloģijas pieņemšana, un pamato, kādēļ pētnieki vēlējās saprast šīs ticības individuālos cēloņus.

Rezultāti: inteliģence un ticība astroloģijai

Vai cilvēka intelekts ir saistīts ar viņa ticību horoskopiem un zvaigžņu ietekmei? Pētījuma rezultāti skaidri parāda – jā, ir saistīts. No visiem aplūkotajiem faktoriem intelektuālās spējas un izglītības līmenis izrādījās visspēcīgākie rādītāji, kas prognozē attieksmi pret astroloģiju.

​

Precīzāk, cilvēki ar zemākiem Wordsum testu rezultātiem (kas nozīmē zemāku verbālo intelektu un, visticamāk, zemāku vispārējo kognitīvo spēju līmeni) biežāk uzskatīja, ka astroloģija ir zinātniska​.

Tāpat tie, kuriem bija mazāk gadu izglītības, biežāk atzina astroloģiju par “zinātnisku”.

​

 Šie efekti bija statistiski ticami un diezgan nozīmīgi pat, ņemot vērā citus faktorus.

Praktiski tas nozīmē, ka mazāk izglītoti un mazāk intelektuāli attīstīti dalībnieki bija daudz uzņēmīgāki pret astroloģijas pieņemšanu, salīdzinot ar augsti izglītotiem un kognitīvi spējīgiem indivīdiem. Pētījuma autori norāda, ka šis atradums stingri atbalsta “virspusējo zināšanu” hipotēzi – proti, ierobežotas zināšanas un kritiskās domāšanas trūkums padara cilvēku vieglāk apmānāmu ar pseidozinātniskiem apgalvojumiem​.

Ja nav pietiekamu zināšanu par zinātnes metodēm vai dabas likumsakarībām, tad astroloģijas pretenzijas var neizraisīt skepsi. Tā vietā tās var šķist ticamas, jo trūkst prasmes tās atspēkot loģiski.

Ciparu izteiksmē pētnieki atklāja, ka intelekta un izglītības rādītāji negatīvi korelē ar ticību astroloģijai. Piemēram, vienkāršā korelāciju analīzē vārdu krājuma testa (Wordsum) rezultāts korelēja ar pārliecību par astroloģiju apmēram r = –0,25 (negatīva korelācija, t.i., jo augstāks intelekts, jo zemāka ticība astroloģijai)​.

 Arī izglītības gadu skaits rādīja līdzīgu negatīvu sakarību (r = –0,20​). Regresijas analīzēs, kontrolējot citus mainīgos, inteliģences rādītājs (Wordsum) joprojām bija būtisks faktors (standartizētais regresijas koeficients β ap –0,16 līdz –0,21)​.

Izglītībai arī bija patstāvīga negatīva ietekme (β ap –0,12 līdz –0,19)​.

 

 Interesanti, ka intelekta un izglītības efekti lielā mērā pārklājas – gudrāki cilvēki mēdz iegūt augstāku izglītību, un izglītība pati par sevi veicina kritisko domāšanu. Pētījumā bija grūti pilnībā nošķirt šo divu mainīgo ietekmi, taču kopumā abi kopā veido “zināšanu/prāta spēju” faktoru, kas spēcīgi saistīts ar astroloģijas noliegšanu vai pieņemšanu.

Lai konkretizētu: augsta intelekta un izglītības cilvēki parasti astroloģijai netic vai uzskata to par nezinātnisku, kamēr zemākas izglītības un intelekta cilvēki biežāk pieļauj, ka astroloģijā “varētu būt zinātnes grauds”. Šis rezultāts saskan arī ar agrākiem atklājumiem. Piemēram, jau Nacionālais Zinātnes fonds 2018. gadā ziņoja, ka tikai 24% amerikāņu ar bakalaura grādu piekrīt apgalvojumam, ka astroloģija ir kaut nedaudz zinātniska, bet 43% to uzskata par zinātnisku starp tiem, kam izglītība beidzas ar vidusskolu.​

Redzama gandrīz dubulta atšķirība. Arī Eiropā iepriekš konstatēta negatīva korelācija starp izglītību un ticību horoskopiem​.

Tādēļ jaunais pētījums apstiprina, ka tieši kognitīvie un izglītības faktori ir galvenā “līnija”, kas sadala sabiedrību attiecībā uz astroloģijas uzskatiem.​

 

Interesanti, ka autori atzīmēja arī demogrāfiskas atšķirības ticībā astroloģijai, pat kontrolējot intelektu un citus mainīgos. Dzimuma griezumā sievietes izrādījās nedaudz vairāk tendētas ticēt astroloģijai nekā vīrieši – būt sievietei palielināja ticības astroloģijai varbūtību (regresijas koeficients β ≈ +0,12).​

Arī vecums spēlēja lomu: jaunāki respondenti ticēja nedaudz vairāk, kamēr vecākam vecumam bija neliela negatīva saistība ar astroloģijas pieņemšanu (β ≈ –0,10)​.

 

 Ievērojamas bija arī etniskās atšķirības – piemēram, afroamerikāņi vidēji būtiski biežāk uzskatīja astroloģiju par zinātnisku salīdzinot ar baltādainajiem (β ≈ +0,50)​

un arī citām etniskajām grupām (“citi”) bija nedaudz augstāka ticība (β ≈ +0,26)​.

 

 Šie demogrāfiskie efekti norāda, ka kultūras un sociālie faktori var ietekmēt astroloģijas pievilcību (piemēram, astroloģija var būt vairāk normalizēta noteiktās sabiedrības grupās vai medijos, kas adresēti konkrētām auditorijām). Tomēr, salīdzinot ar intelektuālajiem un izglītības mainīgajiem, demogrāfiskie faktori skaidro mazāku daļu variācijas.

Kopsavilkumā, galvenais pētījuma atradums ir nepārprotams: augstāka inteliģence un izglītība prognozē lielāku skepsi pret astroloģiju, kamēr zemāka inteliģence un izglītība – lielāku gatavību tai ticēt.​

Tas liecina, ka kritiskā domāšana un zināšanu bagāža ir centrāli elementi, kas pasargā cilvēku no ticības tādām nepamatotām idejām kā astroloģija.

Citi individuālie faktori: personība, garīgums un kritiskā domāšana

Pētījumā tika pārbaudīti arī citi iespējamie faktori, kas varētu ietekmēt ticību astroloģijai – personiskās pārliecības un personības iezīmes ārpus intelekta un izglītības. Pārsteidzoši (vai varbūt likumsakarīgi) neviens no alternatīvajiem faktoriem nedeva būtisku pienesumu, kad analizēja tos kopā ar inteliģenci un izglītību.

Uzticēšanās zinātnei: Pretēji gaidītajam, attieksmei pret zinātni bija tikai minimāla saistība ar astroloģijas uzskatiem.​

 Sākotnējā analīzē cilvēki ar zemāku uzticēšanos zinātniskajai kopienai nedaudz biežāk sliecās dēvēt astroloģiju par zinātnisku, taču šī saikne bija ļoti vāja (faktiski gandrīz nenozīmīga)​.

 

Turklāt, kad modelī vienlaikus iekļāva intelektu, izglītību un citus mainīgos, “skepses pret zinātni” efekts pilnībā pazuda.​

 Citiem vārdiem sakot, šķiet, ka neuzticēšanās zinātnei pati par sevi nav nozīmīgs astroloģijas piekritēja “portreta” elements. Drīzāk cilvēks tic astroloģijai nevis tāpēc, ka viņš aktīvi neuzticas zinātnei, bet gan tāpēc, ka trūkst zināšanu vai prasmju atšķirt zinātnisku patiesību no pseidozinātnes. Šis rezultāts ir interesants, jo vakcīnu skeptiķu vai konspirāciju teoriju gadījumā neuzticēšanās zinātnei bieži izrādās svarīga; toties astroloģijas jomā tā neparādījās kā būtisks faktors.

Reliģiozitāte un garīgums: Vēl viens no pētnieku pieņēmumiem bija, ka astroloģijas vilkme varētu būt saistīta ar cilvēka garīgajām vajadzībām – proti, ja cilvēks nav reliģiozs, viņš var pievērsties astroloģijai kā alternatīvai, vai arī otrādi, ļoti garīgi noskaņoti cilvēki tic visdažādākajām ezotēriskām lietām. Tomēr dati šo ideju neapstiprināja. Reliģiozitātes līmenis nebija statistiski saistīts ar ticību astroloģijai, un arī spiritualitātes (garīguma) pašnovērtējums nerādīja nozīmīgu sakarību.​

Citiem vārdiem, ticība astroloģijai nav atkarīga no tā, vai cilvēks sevi uzskata par reliģiozu vai garīgi meklējošu. Piemēram, pētījumā reliģiozi cilvēki nebija ne izteikti skeptiskāki, ne ticīgāki astroloģijai salīdzinājumā ar nereliģioziem. Šis atradums ir intriģējošs, jo dažos agrākos pētījumos bija pretrunīgi signāli – Eiropā vienā aptaujā ticība Dievam un garīgums palielināja ticību horoskopiem​,

bet citā pētījumā tieši reliģiozie retāk ticēja astroloģijai, it kā viņu reliģija “izkonkurē” astroloģiju​.

 Jaunais, daudz plašākais pētījums liecina, ka kopumā reliģiskā pārliecība un astroloģiskā pārliecība nav cieši saistītas – tās var pastāvēt paralēli. Iespējams, daudzi reliģiozi cilvēki vienkārši nepievērš astroloģijai uzmanību, savukārt nereliģiozie var dalīties – daļa kļūst skeptiķi (ateisti, kuri netic arī astroloģijai), bet daļa joprojām ir atvērti ezotērikai. Pētījumā bija redzams, ka pārliecinātiem ateistiem astroloģijas ticība bija reta parādība, bet garīgiem, bet ne reliģioziem indivīdiem – salīdzināma ar reliģiozu cilvēku līmeni​.

 Katrā ziņā, ne reliģiozitāte, ne deklarēts garīgums nav galvenais “vaininieks” astroloģijas ticībā, ja salīdzina ar intelektuālajiem faktoriem.

Politiskā ideoloģija un autoritārisms: Viena no interesantākajām pārbaudēm bija saistīta ar pieņēmumu par autoritāro personību – jau 20. gadsimta vidū filozofs T. Adorno pieļāva, ka astroloģijas cienītāji varētu būt cilvēki ar tendenci pakļauties autoritātēm un meklēt striktu kārtību (zodiaka zīmju kategorijas, likteņa nolemtība utt.)​.

Daži mūsdienu pētījumi rāda, ka, piemēram, politiskais konservatīvisms mēdz korelēt ar uzticību “pseido-dziļdomīgiem” apgalvojumiem un ezotērikai​.

Taču Edvardsa u.c. pētījumā politiskā orientācija (no kreisa līdz labam) nebija būtiski saistīta ar astroloģijas zinātniskuma vērtējumu​.

 

Konservatīvāki respondenti neticēja astroloģijai nedz vairāk, nedz mazāk kā liberālāki respondenti, kad kontrolēja citus faktorus. Arī tieša autoritārisma skala GSS datos nebija iekļauta, bet politiskā ideoloģija šajā kontekstā kalpoja kā aizstājējs. Rezultāts neapstiprināja autoritārās personības hipotēzi – vismaz ASV izlases ietvaros “labējums” vai autoritāras tieksmes nenoteica ticību horoskopiem. Tas zināmā mērā ir pretrunā ar dažu Eiropas aptauju secinājumiem, kur nedaudz bija manīta saistība starp labējo autoritārismu un astroloģijas pieņemšanu​.

 Autori spriež, ka, iespējams, kultūru atšķirības spēlē lomu – Eiropā labēji noskaņotiem cilvēkiem astroloģija varbūt nozīmē ko citu nekā ASV kontekstā​

Katrā ziņā šajā lielajā pētījumā politiskās pārliecības nenostrādāja kā astroloģijas ticības paredzētājs.

Apkopojot šo sadaļu, neviens no citiem individuālajiem faktoriem (ārpus intelekta un izglītības) nebija izšķirošs. Kritiskās domāšanas trūkums izpaudās caur zemāku intelektu un mazāku izglītību, bet specifiska skeptiska vai autoritāra attieksme nebija raksturīga astroloģijas piekritējiem​

Citiem vārdiem, astroloģijai tic visdažādāko uzskatu cilvēki, un vienojošais elements drīzāk ir zināšanu un analītisko prasmju trūkums, nevis noteikta personības iezīme vai ideoloģija. Šis atklājums nedaudz izaicina stereotipus – piemēram, dažkārt mēdz domāt, ka “ezotērikai notic tie, kas vīlušies reliģijā” vai “tic horoskopiem tikai naivi sapņotāji”. Dati rāda, ka galvenais ir tas, cik attīstītas ir cilvēka kognitīvās spējas. Tie, protams, nav absolūti likumi – jebkurā grupā būs izņēmumi. Taču tendence ir skaidra: ja cilvēkam piemīt spēja kritiski analizēt informāciju un zinātniska domāšana, viņš, visticamāk, astroloģiju noraidīs, savukārt pretējā gadījumā – atstās durvis atvērtas šai ticībai.

Autoru secinājumi un iespējamās implikācijas

Pētījuma autori secina, ka no četrām pārbaudītajām teorijām pārliecinoši apstiprinājās tikai viena – “virspusējo zināšanu” hipotēze. Intelekta un izglītības trūkums izskaidro, kāpēc daļa cilvēku joprojām uzskata astroloģiju par ticamu​.

Savukārt hipotēzes par zinātnes uzticēšanās trūkumu, garīgo tukšumu vai autoritārām tendencēm nenoveda pie būtiskiem rezultātiem – vismaz ne šīs ASV reprezentatīvās izlases ietvaros​.

 Tas izceļ kognitīvo spēju un izglītības nozīmi pār citiem faktoriem, laužot dažus mītus par astroloģijas piekritēju “tipisko profilu”​.

 

 

Viens svarīgs ierobežojums, ko paši autori uzsver, ir saistīts ar mērījuma specifiku: jautājums fokusējās uz to, vai astroloģija ir “zinātniska”​.

 

 Iespējams, ir cilvēki, kuri tic astroloģijai (piemēram, ka horoskops var dot noderīgu padomu vai raksturo personību), bet neuzskata to par zinātni. Šādi respondenti pētījumā, visticamāk, atbildēja “nav zinātniska”, lai gan praktiski viņi astroloģiju varbūt lieto un tai tic savā ikdienā. Tātad, pētījums drīzāk mērīja, vai cilvēks piešķir astroloģijai zinātnisku leģitimitāti, nevis ticību astroloģijai plašākā nozīmē. Autori atzīmē, ka šis formulējums varētu nedaudz sašaurināt “ticīgo” loku, izslēdzot dažus astroloģijas praktizētājus, kuri saprot, ka tā nav zinātne​.

 

 Neskatoties uz to, rezultāti joprojām ir ļoti vērtīgi, jo parāda, kuri faktori saistīti ar astroloģijas akceptēšanu kā kaut ko derīgu/īstenu.

Sabiedriskās un izglītības implikācijas: Ņemot vērā, ka galvenais “klupšanas akmens” ir zināšanu un kritiskās domāšanas trūkums, autori norāda uz nepieciešamību uzlabot izglītību un kritiskās domāšanas prasmes sabiedrībā.​

Ja gandrīz trešdaļa sabiedrības spēj noticēt astroloģijai, tad skolu un augstskolu programmās, iespējams, jāpievērš lielāka uzmanība zinātnes pamatprincipu mācīšanai, informācijpratībai un prasmēm atšķirt zinātniskus pierādījumus no pseidozinātnes. Izglītības iniciatīvas, kas attīsta kritisko domāšanu un zinātnisko izpratni, varētu būt efektīvākais veids, kā mazināt ticību pseidozinātnēm (tai skaitā astroloģijai)​.

Pētījums netieši norāda, ka inteliģence pati par sevi ir daļēji iedzimta un grūtāk maināma, taču izglītība ir tas rīks, ar kura palīdzību var pilnveidot cilvēka analītiskās spējas un paplašināt zināšanas, tādējādi pasargājot no maldinošām idejām. Sociālā līmenī tas nozīmē, ka ieguldījums izglītībā un sabiedrības informēšanā varētu samazināt ne tikai astroloģijas, bet arī citu pseidozinātnisku uzskatu izplatību. Piemēram, mācot jauniešiem par zinātnes metodi, par to, kā pārbaudīt apgalvojumus un atpazīt apstiprinājuma kļūdas (confirmation bias) vai vispārīgus apgalvojumus, kas izklausās “gudri” (piemēram, tipiski horoskopu teksti), mēs stiprinām viņu imunitāti pret nezinātnisku uzskatu vilinājumu.

Autori arī piemin, ka viņu atklājumi izaicina dažus pieņēmumus par astroloģijas popularitātes cēloņiem​.

 Piemēram, izrādās, ka astroloģija nav vienkārši “aizstājēja reliģijai”, kā dažreiz domāts. Reliģiozi un nereliģiozi cilvēki līdzīgi var vai nevar tai ticēt. Tas vairāk ir zināšanu jautājums. Līdzīgi, tiek kliedēts priekšstats, ka astroloģijai pieķeras noteikta politiska spārna sekotāji – šis pētījums rāda, ka pseidozinātnei var noticēt gan labēji, gan kreisi domājošie, ja vien trūkst izpratnes par zinātni un loģiku. Tādēļ izglītojoši pasākumi jāadresē plaši visām sabiedrības grupām, nevis, piemēram, jādomā, ka tikai “liberāļiem” vai tikai “konservatīvajiem” tas nepieciešams.

Noslēgumā pētnieki uzsver: lai gan astroloģija no zinātnes viedokļa ir atspēkota jau gadu desmitiem, ticība tai joprojām pastāv nozīmīgā sabiedrības daļā, un labākais ceļš, kā ar to cīnīties, ir izglītība​. Attīstot cilvēkos kritisku prātu un zinātnes izpratni, sabiedrība kļūs mazāk viegli apmānāma ar dažādām “zvaigžņu pareģotāju” teorijām un citām pseidozinātnēm.

Kritiskais izvērtējums no psihologa skatpunkta

No profesionāla psihologa viedokļa šis pētījums ir vērtīgs ieguldījums sapratnē par to, kāpēc daži cilvēki tic astroloģijai. Tas balstās uz ļoti plašu un reprezentatīvu izlasi, kas piešķir uzticamību secinājumiem – ar vairāk nekā 8500 respondentiem var diezgan droši vispārināt rezultātus vismaz uz ASV iedzīvotājiem kopumā. Rezultāti skaidri parāda stingru sakarību starp kognitīvajām spējām un astroloģijas uzskatiem, kas saskan ar psiholoģijas pamatideju, ka kritiskā domāšana aizsargā no maldīgiem uzskatiem. Pētījums arī prasmīgi vienlaikus pārbaudīja vairākus faktorus, ļaujot saprast, kuri no tiem patiesībā ir būtiskākie (intelekts, izglītība), un kuri – mazāk nozīmīgi, nekā varēja domāt (piemēram, reliģiozitāte vai politiskā orientācija).

Tomēr, interpretējot šos rezultātus, jāņem vērā vairāki aspekti un ierobežojumi:

1. Korelācija nav viennozīmīgi cēloņsakarība: Pētījums ir šķērsgriezuma aptaujas datu analīze, kas atklāj korelācijas, bet ne tieši cēloņsakarību. Lai gan ir loģiski secināt, ka **zemāks intelekts un izglītības trūkums var radīt augstāku ticību astroloģijai (jo cilvēkam trūkst instrumentu, lai apšaubītu pseidozinātni), mēs nevaram izslēgt arī pretēju vai sarežģītāku efektu. Piemēram, cilvēks, kurš stipri tic ezotērikai, varbūt neizvēlas turpināt izglītību dabaszinātnēs vai kritisko domāšanu neveicina – tātad ticība nezinātniskajam var netieši kavēt izglītošanos, radot apburto loku. Tāpat var pastāvēt trešais faktors, kas ietekmē gan intelektu, gan ticību astroloģijai – piemēram, bērnības vide: ja cilvēks uzaudzis vidē, kur izglītībai nav augsta vērtība un astroloģija tiek popularizēta (ģimenē vai sabiedrībā), tas var atstāt sekas uz abām lietām. Garīgās vajadzības arī nav viegli kvantificējamas – pētījumā tās aprobežojās ar “Vai jūs esat garīgi/reliģiozi?”, kas var neaptvert dziļākas eksistenciālās alkas pēc nozīmes un struktūras. Iespējams, cilvēkiem, kuri jūtas dzīvē nedroši vai haotiski, astroloģija sniedz psiholoģisku komfortu, ko šeit nemērīja tieši (lai gan netieši to varētu atspoguļot sociālās kontroles izjūta, ko citos pētījumos saista ar astroloģijas ticību​). Tātad, mēs uzzinām ka intelekts saistās ar ticību astroloģijai, bet joprojām attiecībā uz kāpēc un kā tieši ir vieta diskusijai.

2. Mērījumu un definīciju ierobežojumi: Kā minēts, jautājums par astroloģijas “zinātniskumu” var neaptvert visus ticības astroloģijai aspektus. Daļa cilvēku var sekot horoskopiem izklaides vai personīgās vadlīnijas dēļ, vienlaikus apzinoties, ka tā nav zinātne. Šādi indivīdi pētījumā tiks klasificēti kā “netic”, lai gan praktiski viņi ir astroloģijas cienītāji. Tas var nozīmēt, ka patiesībā “ticīgo” skaits ir lielāks, un tie var atšķirties pēc profila. Var gadīties, ka izglītoti cilvēki bieži apzinās, ka astroloģija nav zinātniska, bet tomēr pus-pa jokam tai seko, jo tas šķiet nekaitīgi vai jautri. Tādi gadījumi šajā pētījumā parādīsies kā neticīgie (jo atbild “nav zinātniska”). Šī nianse nemazina intelekta lomu, bet atgādina, ka ticība astroloģijai var izpausties dažādos līmeņos – no pilnīgas pārliecības līdz vieglprātīgam “tāpēc, ka horoskops sakrita, sāku domāt, ka tur kaut kas ir”. Nākotnes pētījumos būtu vērts nošķirt astroloģijas praktizēšanu un astroloģijas uzskatīšanu par zinātni.

Arī intelekta mērījums – vārdu krājuma tests – ir labs vispārējās kognitīvās spējas rādītājs, bet tas galvenokārt mēra verbālo intelektu un zināšanas, kas stipri saistītas ar izglītību. Pastāv citi intelekta aspekti (piemēram, loģiskā domāšana, telpiskā domāšana), ko Wordsum tieši neaptver. Taču, ņemot vērā tā augsto korrelāciju ar IQ, droši var apgalvot, ka pētījums īstenībā ataino vispārēju intelektuālo spēju nozīmi, ne tikai vārdu krājumu.

3. Personības iezīmes un citi faktori netika pilnībā aptverti: Pētījumā netika iekļautas visas iespējamās personības iezīmes vai domāšanas stili, kas varētu saistīties ar ticību astroloģijai. Piemēram, psihologi zina par tā dēvēto Barnuma efektu – cilvēki mēdz pieņemt ļoti vispārīgus, glaimojošus apgalvojumus kā precīzu sava rakstura aprakstu. Šis efekts ir viens no iemesliem, kāpēc horoskopu teksti šķiet “pārsteidzoši precīzi”. Barnuma efekts un apstiprinājuma tendence (cilvēki atceras gadījumus, kas it kā apstiprina horoskopu, bet ignorē neatbilstības) ir kognitīvi fenomeni, kas nav tieši saistīti ar intelektu, drīzāk ar cilvēka domāšanas veidu. Pat ļoti gudri cilvēki var uzķerties uz Barnuma efekta – teiksim, saņemot miglainu, bet pozitīvu personības raksturojumu, mēs visi mēdzam saskatīt tajā sevi. Šis pētījums neanalizēja konkrēti tādus psiholoģiskus mehānismus, kas uztur astroloģijas ticamības iespaidu, tāpēc intelekta lomas izcelšana nevajadzētu novest pie domas, ka ”gudri cilvēki nekad neticēs astroloģijai”. Drīzāk var teikt, ka gudrākiem cilvēkiem ir vieglāk kritiski izvērtēt astroloģijas apgalvojumus, bet tas negarantē, ka viņi nekad neļausies cilvēciskām domāšanas vājībām.

Tāpat personības iezīmju dimensijā var būt nozīme, ko šis pētījums nespēja atklāt, jo tie netika mērīti. Piemēram, citi pētījumi ir norādījuši, ka augstāks narcisisms un augstāka piekrišana (agreeableness) var korelēt ar lielāku astroloģijas pieņemšanu​

. Cilvēki ar narcisisma iezīmēm varbūt atrod astroloģijā kaut ko tīkamu (horoskopi bieži saka komplimentus zīmēm), savukārt atvērtība jaunai pieredzei (openness) var likt būt atvērtam arī ezotēriskām idejām. Šajā pētījumā tādi personības aspekti netika testēti. Tas nozīmē, ka inteliģence/izglītība ir ļoti svarīga puzles daļa, bet ne vienīgā.

4. Kultūras un konteksta faktori: Pētījums tika veikts ASV kontekstā. Astroloģijas loma un nozīme dažādās kultūrās var atšķirties. Piemēram, Indijā vai Ķīnā astroloģijai (vai līdzīgām zvaigžņu zinībām) ir senas tradīcijas un lielāka sabiedriskā pieņemamība, tā var būt integrēta reliģiskajos uzskatos. Iespējams, citās kultūrās inteliģences un ticības astroloģijai saikne var izpausties citādi. Tāpat laika gaitā arī ASV attieksme var mainīties – jaunākās paaudzes, iespējams, ir vairāk atvērtas “alternatīvai garīgumam” (tai skaitā astroloģijai), kā dažkārt atspoguļo popkultūra. Lai gan pētījumā jaunieši nedaudz vairāk ticēja astroloģijai, būtu vērts pētīt tendences laika griezumā – vai astroloģijas popularitāte aug, un vai tas saistīts ar izmaiņām izglītības kvalitātē vai citos sabiedrības faktoros.

5. Praktiskās sekas un ētika: Apgalvojums “tic astroloģijai tie, kam zemāks intelekts” var izklausīties provocējošs. Svarīgi uzsvērt, ka šeit runa ir par statistiskām tendencēm, nevis par individuālu vērtējumu. Noteikti atradīsies ļoti gudri, izglītoti cilvēki, kas tomēr kaut kādos dzīves brīžos ir aizrāvušies ar horoskopiem, un, pretēji, būs cilvēki ar zemāku izglītību, kuriem ir veselīga skepses deva. Psihologam būtiski ir nevis nosodīt, bet saprast, kāpēc šī tendence pastāv. Vai mazāka intelekta gadījumā cilvēks vienkārši nav tik daudz iemācījies par kritisku domāšanu? Vai arī tas saistās ar sociālekonomiskiem faktoriem – piemēram, nabadzīgākos apstākļos izglītības iespējas ir mazākas, zinātnes prestižs zemāks un līdz ar to astroloģija rod augsni? Šie jautājumi ir svarīgi, lai sabiedrības līmenī risinātu pseidozinātņu izplatību bez stigmatizācijas.

Secinot kritisko izvērtējumu: Edvardsa un kolēģu pētījums dod spēcīgu empīrisku pamatu tam, ko daudzi nojauta – izglītība un intelektuālās spējas ir labākais “pretinde” pret ticību astroloģijai un tamlīdzīgām nepamatotām idejām. Taču tas nenozīmē, ka citu faktoru loma ir nulle. Psiholoģijā zināms, ka cilvēka pārliecības veidojas kompleksi: līdzās intelektam nozīme ir arī audzināšanai, videi, personības tipam un kognitīvajiem aizspriedumiem, kas piemīt visiem cilvēkiem. Šis pētījums veiksmīgi identificē galveno komponentu – intelektuālo briedumu –, un tas ir vērtīgs ceļvedis turpmākai darbībai. Nākamie soļi varētu būt izglītības programmu pilnveidošana, koncentrējoties uz kritisko domāšanu. Tāpat papildpētījumos varētu pētīt, kā emocionālie un psiholoģiskie motīvi (piemēram, vēlme pēc kontroles pār dzīvi, nedrošības sajūta vai identitātes meklējumi) mijiedarbojas ar intelektu ticības astroloģijai veidošanā.

Noslēgumā, no psihologa perspektīvas ir iepriecinoši redzēt, ka dati apstiprina intuitīvo ideju: izglītots prāts retāk ticēs horoskopiem. Tas dod pamatotu cerību, ka, ieguldot cilvēku izglītībā un domāšanas prasmēs, var mazināt pseidozinātnes vilinājumu, veidojot sabiedrību, kas vairāk balstās kritiskā analīzē, nevis zvaigžņu stāvoklī. Šis pētījums ir labs atgādinājums, ka patiesi “zināšanas ir spēks”, šajā gadījumā – spēks pasargāt sevi no nepamatotas ticības zvaigžņu varai.

Atsauce: Tobias Edwards, Magdalena J. March, Emily A. Willoughby, Alexandros Giannelis (2025). “Intelligence and Individual Differences in Astrological Belief.” Journal of Individual Differences, 46(1), 50–57​

 

.

Pazīstamas smaržas ostīšana var palīdzēt depresīviem cilvēkiem atsaukt atmiņā konkrētas autobiogrāfiskas atmiņas un potenciāli palīdzēt viņiem atveseļoties, atklāja Pitsburgas Universitātes Medicīnas skolas pētnieku un UPMC sociālo darbinieku komanda šodien publicētajā pētījumā JAMA Network Open.

Pētījums parādīja, ka smaržas ir efektīvākas par vārdiem, lai atgādinātu par konkrētu notikumu, un tās var izmantot pat klīniskā vidē, lai palīdzētu cilvēkiem, kas cieš no depresijas, izkļūt no negatīvo domu cikliem un mainīt domāšanas modeļus, veicinot ātrāku un vienmērīgāku dziedināšanu.

Savas karjeras sākumā doktore Kimberlija Janga, neirozinātņu pētniece, kura pēta autobiogrāfiskās atmiņas, saprata, ka, iesaistot amigdalu — rāpuļu smadzenes, kas kontrolē ne tikai "cīnies vai bēgt" reakcijas, bet arī virza uzmanību un fokusu uz svarīgiem notikumiem, palīdz atcerēties atmiņas. Viņa arī zināja par plašu pierādījumu klāstu, ka cilvēkiem ar depresiju ir grūti atcerēties konkrētas autobiogrāfiskas atmiņas un ka veseliem cilvēkiem smakas izraisa atmiņas, kas tiek izjustas kā spilgtas un "īstas", iespējams, tāpēc, ka tās tieši iedarbojas uz amigdalu caur nervu savienojumiem no bulbus olfactorius.

"Mani pārsteidza tas, ka neviens iepriekš neiedomājās izpētīt atmiņu atcerēšanos depresīviem cilvēkiem, izmantojot smakas signālus," sacīja Janga, pētījuma vecākais autors un Pitsburgas Universitātes Medicīnas skolas  psihiatrijas asociētā profesore. Tāpēc viņa nolēma pārbaudīt, vai amigdalas iesaistīšana var palīdzēt depresīviem cilvēkiem efektīvāk piekļūt savām atmiņām. Un tā vietā, lai izmantotu dārgas un bieži vien nepieejamas smadzeņu skenera pārbaudes, viņa nolēma izmantot daudz vienkāršākas tehnoloģijas.

Šajā pētījumā Janga pētījuma dalībniekiem parādīja virkni necaurspīdīgu stikla flakonu, kas satur spēcīgas pazīstamas smaržas — no apelsīniem un maltas kafijas līdz apavu krēmam un pat Vicks VapoRub. Pēc lūguma dalībniekiem paostīt flakona saturu, Janga lūdza viņiem atcerēties konkrētu atmiņu neatkarīgi no tā, vai tā ir laba vai slikta.

Janga bija pārsteigta, atklājot, ka depresīviem cilvēkiem, kuri saņēma smaržas signālus, izdevās daudz labāk atverēties kādu atmiņu, nekā, ja tika lietotas vārda norādes.

Tie, kuri saņēma smaržas signālus, biežāk atcerējās kāda konkrēta notikuma atmiņu (piemēram, ka pagājušajā piektdienā devās uz kafejnīcu), nevis vispārējas atmiņas (ka viņi jau ir bijuši kafejnīcās). Smaržu mudinātās atmiņas bija arī daudz spilgtākas un izjutās aptverošākas un patiesākas.

Aizraujoši, Janga teica, lai gan viņa nelika dalībniekiem īpaši atcerēties pozitīvas atmiņas, viņas rezultāti norāda, ka dalībnieki, visticamāk, atceras pozitīvus notikumus. Young gatavojas uzsākt tehnoloģiski progresīvākus pētījumus, izmantojot smadzeņu skeneri, lai pierādītu, ka smaržas palīdz efektīvāk iesaistīt depresīvu cilvēku amigdalu nekā vārdi, taču tikmēr viņa ir sajūsmā par jau panākto progresu. "Ja mēs uzlabojam atmiņu, mēs varam uzlabot problēmu risināšanu, emociju regulēšanu un citas funkcionālas problēmas, ar kurām bieži saskaras depresīvi cilvēki," sacīja Janga

 

Journal Reference:

1. Emily K. Leiker, Emma Riley, Scott Barb, Sair K. Lazzaro, Laurie Compère, Carolyn Webb, Gia Canovali, Kymberly D. Young. Recall of Autobiographical Memories Following Odor vs Verbal Cues Among Adults With Major Depressive Disorder. JAMA Network Open, 2024; 7 (2): e2355958 DOI: 10.1001/jamanetworkopen.2023.55958

.

Kas ir e-cigaretes?

E-cigaretes un nelegālo narkotiku lietošana