Saikne starp apgaismojuma līmeni un garīgo veselību — klimata pārmaiņas var ietekmēt arī nākotnē

Pēdējos gados Somijā ir novērota interesanta korelācija starp sezonālām gaismas izmaiņām un garīgo veselību, kā aprakstīts Somijas Pētniecības padomes finansētajā revolucionārajā pētījumā. Šis pētījums, kas ir veikts Klimata pārmaiņu un veselības programmas ietvaros, sniedz būtisku ieskatu par to, kā gaismas līmeņu maiņa, ko ietekmē klimata pārmaiņas, var būtiski ietekmēt garīgās veselības traucējumus.

Sezonālie modeļi garīgās veselības traucējumu gadījumos

Izmantojot Kela slimības atvaļinājumu reģistru, tika veikta visaptveroša analīze par vairāk nekā 636 000 slimības lapu, kas reģistrētas 12 gadu periodā un attiecinātas uz garīgās veselības traucejumu iemesliem. Šie plašie dati atklāja sekojošas sakarības: slimības dienu skaita pieaugumu depresijas, trauksmes un miega traucējumu dēļ tumšākajos oktobra un novembra mēnešos. Savukārt no jūnija līdz septembrim šie kavējumi bija ievērojami mazāki. Atšķirība ir pārsteidzoša – vēlā rudenī ir gandrīz divas reizes vairāk slimības dienu, salīdzinot ar vasaru, un par 25% vairāk nekā agrā rudenī.

Gaismas līmenis un bipolāri traucējumi

Vēl viens intriģējošs pētījuma aspekts ir bipolāru traucējumu reakcija uz sezonālām gaismas izmaiņām. Mānijas epizodēm, kas ir bipolāru traucējumu pazīme, ir tendence palielināties garākās, gaišākās pavasara un vasaras dienās, bet samazinās tumšākos mēnešos. Šis modelis uzsver sarežģītās attiecības starp vides faktoriem un garīgo veselību.

Ziemas depresija un spilgtas gaismas terapija

Somijas Veselības un labklājības institūta pētnieks profesors Timo Partonens norāda, ka jēdziens "ziemas depresija" jeb sezonāls afektīvs traucējums (SAD) ir vispāratzīts. Ziemas depresija, ko raksturo palielināta apetīte, svara pieaugums un pārmērīga miegainība, smalki, taču būtiski atšķiras no tipiskām depresijas epizodēm. Spilgtas gaismas terapija ir identificēta kā potenciāls šo simptomu mazināšanas līdzeklis. Ietekme uz darba vietu un alternatīvi skaidrojumi Pētījuma atklājumiem ir praktiska ietekme, jo īpaši darba vietas pārvaldības un veselības pakalpojumu jomā. Ar garīgo veselību saistīto slimības lapu pieaugums rudenī prasa stratēģisku plānošanu un resursu piešķiršanu. Profesore Marianna Virtanena no Austrumsomijas universitātes izvirza svarīgu jautājumu: vai citi faktori, izņemot gaismas samazināšanos, piemēram, palielināts psihosociālais stress rudenī, varētu veicināt šo tendenci?

Klimata pārmaiņas un nākotnes garīgās veselības tendences

Tā kā klimata pārmaiņas turpina mainīt sezonālās gaismas modeļus – Somijas vasarām kļūstot gaišākām un ziemām tumšākām –, pētījums paredz atbilstošas ​​garīgās veselības dinamikas izmaiņas. Depresija, trauksme un miega traucējumi var palielināties tumšākajās ziemās, bet, iespējams, samazināties vasarā. Bipolāru traucējumu gadījumā šīs gaismas izmaiņas var nozīmēt mazāk intensīvas mānijas epizodes ziemā un smagākas vasarā.

Secinājums

Šis Somijas pētījums kalpo kā kritisks atgādinājums par sarežģīto mijiedarbību starp mūsu vidi un garīgo veselību. Saskaroties ar klimata pārmaiņu realitāti, izpratne un to ietekmes uz garīgo veselību paredzēšana kļūst arvien svarīgāka. Somijas atklājumi piedāvā ceļvedi gan veselības aprūpes speciālistiem, gan politikas veidotājiem, uzsverot nepieciešamību pēc adaptīvām stratēģijām garīgās veselības aprūpē, jo mūsu pasaule turpina mainīties.