Izvēlieties valodu
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- 693 skatījumi
Es tūlīt kādu apbēdināšu, kādu sadusmošu, citiem var noderēt tas, kas ir šajā rakstā, lai neuzķertos uz muļķībām.
Kā tagad atceros rakstus par durgas templi, kur solīja pa mēnesi visiem palikt saidiem , izārstēt no vēžautt..
Tik ļoti gribas ticēt visādiem solījumiem- piem.domā un paliec bagāts, ja tas strādātu, tad visi būtu bagāti un slaidi un mana profesija izzustu pati no sevis, taču tas tā nenotiek.
Tv šovos un kinofilmās bieži tiek rādīts, ka cilvēki esot hipnozes stāvoklī var ārkārtīgi precīzi atsaukt atmiņā notikumus no senām iepriekšējām dzīvēm. Taču pētījumi norāda uz pretējiem rezultātiem.
Kad pētnieki pārbauda cilvēku, kuri ir “regresijas hipnozē”, atmiņas no agrākiem laikiem, (piem.10.gs.) salīdzinot ar faktuālu informāciju no minētā laika perioda, tie atklāj, ka informācija ir gandrīz pilnīgi nepareiza. Tas, ko cilvēki pastāsta, lielākoties saskan ar eksperimentatoru par viņiem sniegto informāciju saistībā ar domājamo iepriekšējo dzīvju pieredzēm un identitātēm(piem.cita rase, kultūra, dzimums). Šie atklājumi norāda, ka “regresijas hipnozes” laikā iegūtās “atmiņas” atspoguļo konkrētā cilvēka ekspektācijas, fantāzijas un ticējumus saistībā ar personīgajām īpašībām un notikumiem konkrētā vēsturiskā laika posmā.
Arīdzan , jau vismaz 40 gadus praktiski nekur pasaulē hipnozi neizmanto pierādījumu iegūšanā kriminālprocesa gaitā, jo ir pierādīts, ka cilvēks hipnozes laikā var apzināti samelot bez jebkādām grūtībām.
Papildus- mūsu atmiņas par notikumiem, kad mēs tās atceramies, katru reizi nedaudz mainās- tas ir fakts, ko atklāja pētījumos.
HMI(Hypnosis.edu) dibinātājs un pasniedzējs phd.John Kappas kādā lekcijā stāstīja, ka pagājušā gadsimta 80’ gados ir veicis 2300 regresijas hipnozes, jeb kā mūsu vietējie šarlatāni saka “regresīvās hipnozes” seansus un pēc tam bija veicis par katru no tām žurnālistisku izmeklēšanu un Neviena! no tām neguva dokumentālu apstiprinājumu. ASV ir simtiem gadu seni arhīvi par katru ieceļotāju un nekas faktuāli neapstiprinājās no iegūtās informācijas. Savas profesionālās karjeras sākumā, es arī esmu eksperimentējis šajā laukā un varu apstiprināt , ka ieguvu vai nu neiterpretējamus rezultātus, kas izskatījās pēc parastām fantāzijām un t.s. wannabe regresijas gadījumus- par Napoleona, Kleopatras utml. reinkarnācijām. Neviens no wannabe nebija bijis kāds zemnieks vai vergs utml., kas vien jau izraisa neforšas domas.
Pēdējos desmit gados es esmu mūsu plašsaziņas līdzekļos lasījis visādu hipnokouču un pašpasludinātu hipnoguru- diesviņzin’ kādus kursus pabeigušus “hipnoterapeitus”(bez jebkādas profilējošas izglītības) reklāmrakstus ar visādām blēņām par cilvēku iepriekšejajās dzīvēs piedzīvoto, no kā es secinu, ka tas ir mans pienākums uzrakstīt šo te, savā blogā, lai cilvēki spētu atšķirt profesionāļus hipnozes jomā no tiem, kas profanē hipnoterapiju.
Profesionāls hipnopsihoterapeits godīgi pateiks, ka tādā formā var tikai strādāt ar pagātnes traumām-veicot t.s. vecuma regresiju(ja viņam ir pieredze šajā jomā- viss, kas palīdz - noder)
Esiet reālisti- iepriekšējo dzīvju regresijas hipnoze ir blēņas!
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- 545 skatījumi
Alkoholisma atpazīšana ir svarīga, lai saprastu un palīdzētu cilvēkiem, kuri cīnās ar šo atkarību. Alkoholisms, it īpaši augsti funkcionējošā formā, var būt slidens ceļš, kas nemanāmi pāriet no nekaitīgas izklaides uz dzīvi apdraudošu atkarību.
1. Aizkaitināmība bez Alkohola
Viens no spilgtākajiem augsti funkcionējoša alkoholiķa simptomiem ir nepatīkama sajūta, neērtība vai pat kairinājums, ja viņi nevar iegūt savu ikdienas alkohola devu. Tas norāda uz fizisku atkarību, kur pārtraukums izraisa nopietnas fiziskas un psiholoģiskas reakcijas.
2. Priekšroka Alkoholam pār Ēdienu
Ja cilvēks izvēlas alkoholu nevis ēdienu, tas var liecināt par viņa prioritāšu maiņu un nenormālu attieksmi pret alkoholu, kas pārsniedz parasto sociālo dzeršanu.
3. Neapmierinātība ar Maziem Alkohola Daudzumiem
Nespēja apstāties pēc viena vai diviem dzērieniem un vēlme pabeigt citu cilvēku atstātos dzērienus ir izplatīta pazīme augsti funkcionējošiem alkoholiķiem. Tas liecina par kontrolēšanas trūkumu attiecībā uz alkohola patēriņu.
4. Nav Paģiras Pēc Smagas Dzeršanas
Augsti funkcionējošiem alkoholiķiem bieži ir paaugstināta alkohola toleranse, kas nozīmē, ka viņi neizjūt tipiskus paģiru simptomus, neskatoties uz smagu dzeršanu. Tas var likt šķist, ka viņu ķermenis "labāk" tikt galā ar alkoholu, bet realitātē tas ir brīdinājuma zīme.
5. Attaisnojumi Dzeršanai
Vienmēr atrast iemeslu vai attaisnojumu dzeršanai, piemēram, stresu darbā vai problēmas mājās, ir bieži sastopama pazīme. Tas liecina par noliegumu un nevēlēšanos atzīt problēmu.
6. Regulāras Atmiņas Zudumi
Regulāri atmiņas zudumi vai "melnie caurumi" pēc alkohola lietošanas, pat ja persona šķiet mērena, norāda uz smagu atkarību un alkohola ietekmi uz smadzenēm.
7. Grūtības Pieņemt Savu Uzvedību
Saskaroties ar alkohola patēriņa problēmām, augsti funkcionējoši alkoholiķi bieži reaģē ar noliegumu vai agresiju, kas apgrūtina veselīgu dialogu un atzīšanos.
8. Uzvedības Izmaiņas Esot Alkohola Ietekmē
Ievērojamas uzvedības izmaiņas dzeršanas laikā, piemēram, no racionālas un atbildīgas uz impulsīvu un neprognozējamu, ir izplatīta pazīme.
9. Alkohola Slēpšana
Slepena dzeršana, it īpaši vienatnē vai neparastos apstākļos, ir viena no lielākajām brīdinājuma zīmēm. Tas liecina par mēģinājumiem slēpt savu atkarību no citiem.
Jāuzsver, ka svarīgi ir atpazīt šīs brīdinājuma zīmes un meklēt palīdzību. Alkoholisma ārstēšana prasa profesionālu iejaukšanos un atbalstu. Ir svarīgi atcerēties, ka cerība nekad nav zaudēta un palīdzība ir pieejama tiem, kuri ir gatavi to pieprasīt. Alkoholisms ir smaga atkarība, bet ar pareizo atbalstu un izpratni, to ir iespējams pārvarēt.
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- 574 skatījumi
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- 639 skatījumi
Publiskas uzstāšanās trauksmes mazināšana: Iedziļināšanās hipnoterapijā un citās terapeitiskajās pieejās
Bailes uzstāties publikas priekšā, kas pazīstamas arī kā "lampu drudzis", ietekmē plašu indivīdu klāstu dažādās profesijās (Amerikas Psihologu asociācija, 2012). Šis daudzpusīgais jautājums ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts, piemēram, psiholoģiska spiediena vides, pašvērtējuma, perfekcionisma tendenču un sociālo normu (Bögels et al., 2010). Hipnoterapija ir atzīta kā spēcīgs rīks šo visaptverošās baiļu risināšanā, un, to izmantojot kopā ar citām psihoterapeitiskām metodoloģijām, var gūt cerīgus rezultātus veiktspējas trauksmes mazināšanā.
Hipnoterapijas loma baļu publiski uzstāties trauksmes mazināšanā
Hipnoterapija, kas ir psihoterapijas modalitāte, izmanto hipnozi kā terapeitisku rīku, lai ārstētu dažādus stāvokļus, piemēram, trauksmes traucējumus, fobijas un atkarību no vielām (Amerikas Klīniskās hipnozes asociācija, 2014). Hipnoterapija fokusējas uz suģestiju izmantošanu un zemapziņas spēku, lai radītu ilgstošas terapeitiskas izmaiņas (Yapko, 2012).
Zinātniskie pētījumi apstiprina hipnoterapiju kā efektīvu pieeju veiktspējas trauksmes mazināšanā, pārstrukturējot indivīda uztveri par bailes izraisošo stimulu (Hammond, 2010). Izmantojot ierosinājumu, indivīdiem tiek mācīts aizstāt savu trauksmi un bailes saistībā ar publisko runāšanu ar pozitīvām emocijām un domām.
Pārliecinošs piemērs šajā jomā ir slavena operas dziedātāja, kura cieta no mokošām bailēm uzstāties, kas izpaudās kā smaga svīšana un trīce pirms katras uzstāšanās. Hipnoterapeits izmantoja vizualizācijas tehnikas, kurās dziedātāja vizualizēja sevi, uzstājoties bez piepūles un ar pārliecību, saņemot publikas ovācijas. Pēc vairākām hipnoterapijas sesijām dziedātāja ziņoja par ievērojamu veiktspējas trauksmes samazinājumu (Gruzelier, 2002).
Citā gadījumā universitātes profesors, kuram bija bailes no publiskās runāšanas, izmantoja hipnoterapiju, lai kontrolētu savu trauksmi. Viņam tika lūgts vizualizēt savu klasi kā drošu un viesmīlīgu vietu un redzēt savus studentus kā uzcītīgus mācekļus. Šāda viņa mācību vides pārrāmēšana ievērojami samazināja viņa bailes un padarīja viņu komfortablāku, sniedzot lekcijas (Hammond, 2010).
Citas terapeitiskas pieejas perfomances trauksmei
Papildus hipnoterapijai, kognitīvā uzvedības terapija (KBT) ir pierādījusies kā efektīva metode veiktspējas trauksmes ārstēšanā (Hofmann et al., 2012). KBT palīdz indivīdiem atpazīt un apstrīdēt viņu negatīvās domas un uzskatus, veicinot adaptīvākus kognitīvos un uzvedības modeļus.
Turklāt apzināšanātības terapija ir parādījusi sevi kā noderīgu pieeju trauksmes traucējumu, tostarp veiktspējas trauksmes, pārvaldībā. Šādas pieejas veicina pašapziņu un pieņemšanu, ļaujot indivīdiem saskarties ar savām bailēm bez sprieduma (Kabat-Zinn, 2003).
Hipnoterapijas priekšrocības
Hipnoterapijai ir unikālas priekšrocības salīdzinājumā ar citām terapijas formām uzstāšanās trauksmes gadījumos.
Pirmkārt, tā piedāvā ļoti individualizētu pieeju, kas risina katra indivīda unikālus baiļu faktorus (Hammond, 2010). Turklāt tā ļauj piekļūt neapzinātajam prātam, veicinot dziļi iesakņojušos baiļu izmaiņas (Yapko, 2012). Ir vērts atzīmēt, ka tā darbojas ātrāk nekā tradicionālās terapijas, un daudzi klienti pēc jau dažām sesijām ziņo par uzlabojumiem (Amerikas Klīniskās hipnozes asociācija, 2014). Beidzot, tā apgādā indivīdus ar pašhipnozes tehnikām, kas var kalpot kā pastāvīgas pašpalīdzības stratēģijas.
Secinājums
Bailes no publiskās uzstāšanās prasa daudzpusīgu pieeju, kas var ievērojami gūt labumu no integrētas terapeitiskas stratēģijas. Kamēr hipnoterapija piedāvā ļoti efektīvu un personalizētu terapiju, to apvienojot ar citām psihoterapeitiskām pieejām, piemēram, KBT un apzinātībā balstītām terapiju, var nodrošināt visaptverošu palīdzības plānu. Izmantojot šīs terapeitiskās intervences, indivīdi var veiksmīgi pārveidot savas bailes uz pārliecību par sevi, pārvēršot savu perfomanci par iespēju augšupejai un sasniegumiem.
Atsauces
American Psychological Association. (2012). Understanding the fear of public speaking. Retrieved from www.apa.org/topics/anxiety/fear-public-speaking
Bögels, S.M., Alden, L., Beidel, D.C., Clark, L.A., Pine, D.S., Stein, M.B., & Voncken, M. (2010). Social anxiety disorder: Questions and answers for the DSM‐V. Depression and Anxiety, 27(2), 168-189.
American Society of Clinical Hypnosis. (2014). What is clinical hypnosis? Retrieved from www.asch.net/public/generalinfoonhypnosis/whatisclinicalhypnosis
Yapko, M.D. (2012). Trancework: An Introduction to the Practice of Clinical Hypnosis. Routledge.
Hammond, D.C. (2010). Hypnosis in the treatment of anxiety-and stress-related disorders. Expert Review of Neurotherapeutics, 10(2), 263-273.
Gruzelier, J.H. (2002). A review of the impact of hypnosis, relaxation, guided imagery and individual differences on aspects of performance and memory. Stress, 5(2), 147-163.
Hofmann, S.G., Asnaani, A., Vonk, I.J., Sawyer, A.T., & Fang, A. (2012). The Efficacy of Cognitive Behavioral Therapy: A Review of Meta-analyses. Cognitive Therapy and Research, 36(5), 427–440.
Kabat-Zinn, J. (2003). Mindfulness‐Based Interventions in Context: Past, Present, and Future. Clinical Psychology: Science and Practice, 10(2), 144-156.
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- 581 skatījumi
Hipnoze maina veidu, kā mūsu smadzenes apstrādā informāciju
Jaunā pētījumā pētnieki demonstrēja, ka hipnozes laikā mūsu smadzeņu informācijas apstrādes veids tiek būtiski mainīts. Pētījums palīdz izprast, kā hipnoze rada izmaiņas hipnotizētas personas uzvedībā un subjektīvajos pārdzīvojumos.
Parastā modrības stāvoklī informācija tiek apstrādāta un izplatīta starp dažādām smadzeņu daļām, lai ļautu elastīgām reakcijām uz ārējiem stimuliem. Pētnieki no Turku Universitātes, Somijā, atklāja, ka hipnozes laikā smadzenes pāriet stāvoklī, kurā atsevišķas smadzeņu daļas darbojas neatkarīgāk viena no otras.
"Parastā modrības stāvoklī dažādas smadzeņu daļas dalās informācijā savā starpā, bet hipnozes laikā šis process kļūst kā sadrumstalots un dažādās smadzeņu daļas vairs nav līdzīgi sinhronizētas," stāsta pētnieks Henrijs Railo no Klīniskās neirofizioloģijas katedras Turku Universitātē.
Šis atklājums rāda, ka hipnozes laikā smadzenes var darboties diezgan atšķirīgi salīdzinājumā ar parasto modrības stāvokli. Tas ir interesanti, jo jautājums, cik lielā mērā hipnoze modificē neirālo apstrādi, ir bijis spraigas diskusijas objekts nozarē. Jaunie atklājumi arī palīdz labāk izprast, kādi izmaiņu un mehānismu veidi var izskaidrot hipnozei piedēvētās pieredzes un uzvedības izmaiņas, piemēram, sekošanu suģestijām.
Pētījumā tika pievērsta uzmanība vienai personai, kuru iepriekš plaši pētīja un parādīja, ka viņa stipri reaģē uz hipnotiskiem ierosinājumiem. Hipnozes laikā šī persona var piedzīvot parādības, kas parastā modrības stāvoklī nav tipiski iespējamas, piemēram, spilgtas un kontrolētas halucinācijas.
"Lai gan šos secinājumus nevar vispārināt, kamēr nav veikta atkārtota pārbaude ar lielāku dalībnieku skaitu, mēs esam parādījuši, kādas izmaiņas notiek uz hipnozi īpaši stipri reaģējošas personas neirālajā aktivitātē," skaidro Jarno Tuominen, vecākais pētnieks Psiholoģijas un runas-valodas patoloģijas katedrā.
Hipnozi Pirmo Reizi Pēta ar Jaunu Metodi
Pētījumā tika izsekota, kā magnētiski izraisīta elektriskā strāva izplatās smadzenēs hipnozes laikā un normālā modrības stāvoklī. Šo metodi iepriekš izmantoja, lai mērītu sistēmas līmeņa izmaiņas smadzenēs dažādos apziņas stāvokļos, piemēram, anestēzijā, komā un miegā. Šī ir pirmā reize, kad šāda metode ir izmantota hipnozes novērtēšanai.
Pētījuma laikā dalībnieks mierīgi sēdēja ar aizvērtām acīm, pārmaiņus atrodoties hipnotizētā vai normālā modrības stāvoklī. Hipnozē viņu ievadīja ar viena vārda signālu, un citādi visi nosacījumi bija identiski.
"Tas ļāva mums kontrolēt iespējamo eksperimenta iekārtojuma vai citu faktoru, piemēram, uzmanības, ietekmi," skaidro Tuominen.
Pētījumu veica pētnieki Jarno Tuominen no Psiholoģijas nodaļas, Henrijs Railo no Klīniskās neirofizioloģijas katedras, un Valtteri Kaasinen, asistējošais profesors Neiroloģijā Turku Universitātē, Somijā, kopā ar asistējošo profesoru Kognitīvajā neirozinātnē Sakari Kallio no Skövdes Universitātes, Zviedrijā.
Jarno Tuominen, Sakari Kallio, Valtteri Kaasinen, Henry Railo. Segregated brain state during hypnosis. Neuroscience of Consciousness, 2021; 2021 (1)