Viens paradums gudrākai, laimīgākai un veselīgākai dzīvei

Iedomājieties, ka eksistē pavisam vienkāršs ikdienas ieradums, kas spēj padarīt jūs vienlaikus gudrāku, laimīgāku un veselīgāku. Šis nav brīnumlīdzeklis vai jaunākais tehnoloģiskais izgudrojums, bet gan vecmodīgs paradums, kuru daudzi no mums diemžēl pametuši novārtā. Vērienīgs ilgtermiņa pētījums Apvienotajā Karalistē, kas seko līdzi tūkstošiem cilvēku jau kopš viņu dzimšanas 1970. gadā, ir atklājis, ka tieši šim paradumam ir ievērojama pozitīva ietekme uz cilvēka dzīvi – no intelektuālās attīstības līdz dzīvespriekam un pat veselībai​

 Kāds ir šis brīnumainais paradums? Tas ir vienkārši – lasīšana savam priekam, jeb brīvprātīga grāmatu lasīšana nevis pienākuma dēļ, bet tīrā intereses un aizrautības vārdā. Tālāk aplūkosim, kā 1970. gada Britu kohortas pētījums (BCS70) nonāca pie šī secinājuma, kāpēc šis ieradums tik labvēlīgi ietekmē prātu un pašsajūtu, un kādēļ mūsdienās mēs šo vērtīgo paradumu piekopjam arvien retāk.

1970. gada kohortas pētījums: kāpēc grāmatu lasītājiem veicas labāk

1970. gada Britu kohortas pētījums (BCS70) ir viens no pasaulē ilgstošākajiem sociālajiem eksperimentiem. Tajā tiek sekots līdzi vairāk nekā 17 tūkstošiem britu, kuri visi dzimuši vienā 1970. gada nedēļā, un šie cilvēki regulāri tiek iztaujāti un testēti dažādos dzīves posmos. Gadu gaitā BCS70 zinātnieki meklē likumsakarības – kā bērnības apstākļi, uzvedība un ieradumi ietekmē vēlākos dzīves panākumus. Viens no spilgtākajiem BCS70 atklājumiem saistās tieši ar lasīšanu. Analizējot vairāk nekā 6000 dalībnieku datus, pētnieki konstatēja, ka bērni, kuri 10 un 16 gadu vecumā bieži lasīja grāmatas savam priekam, vecumā no 10 līdz 16 gadiem uzlaboja ne tikai savu vārdu krājumu, bet pat matemātikas prasmes vairāk nekā vienaudži, kuri lasīja reti vai nelasīja nemaz​

      Un šīs atšķirības saglabājās pat tad, kad salīdzināja vienādos apstākļos augušus bērnus ar līdzīgiem agrīno testu rezultātiem – lasīšanas paradums deva papildu intelektuālo izrāvienu neatkarīgi no ģimenes sociālā un izglītības fona​

      
      

      Interesanti, ka lasīšana izrādījās pat nozīmīgāks attīstības faktors nekā vecāku izglītības līmenis.

Vēl iespaidīgāk – agrīnā lasītkāre atstāj “nosēdumus” uz visu turpmāko dzīvi. Kad BCS70 dalībnieki sasniedza pusmūžu (42 gadu vecumu), tie, kuri bērnībā bija regulāri lasījuši, valodas vārdnīcas testā uzrādīja par aptuveni trešdaļu labāku rezultātu nekā tie, kuri bērnībā lasīja reti​

. Citiem vārdiem sakot, grāmatu mīļi pusmūžā joprojām baudīja krietni bagātāku vārdu krājumu – intelektuālo kapitālu, ko viņi bija uzkrājuši, pateicoties bērnībā pavadītajam laikam ar grāmatām. Turklāt nav vienaldzīgi, ko mēs lasām: tie pieaugušie, kuri deva priekšroku nopietnākiem literārajiem darbiem (piemēram, klasikai vai kvalitatīvai daiļliteratūrai), no pusaudžu līdz pusmūža gadiem uzlaboja savas valodas zināšanas visvairāk, kamēr dzeltenās preses lasīšana nekādu labumu nedeva​

Vairāk nekā zināšanas: lasīšana un labsajūta

Lasīšanas ieguvumi neaprobežojas tikai ar labākām atzīmēm skolā vai plašāku vārdu krājumu. Tie atspoguļojas arī cilvēka emocionālajā labsajūtā un veselībā. Bērni un jaunieši, kuri lasa savam priekam, bieži vien jūtas laimīgāki un mierīgāki. Piemēram, Lielbritānijas aptaujā vairāk nekā puse jauno lasītāju atzina, ka lasīšana viņiem palīdz atslābināties un mazināt stresu, un 41% sacīja, ka tā liek justies laimīgākiem​

Iegremdēšanās grāmatā ļauj uz brīdi aizmirst ikdienas raizes un iedarbojas gandrīz kā meditācija. Nav nejaušība, ka psihologi atklājuši – vien dažu minūšu lasīšana spēj būtiski pazemināt stresa līmeni. Pētījumā, kur salīdzinātas dažādas relaksācijas metodes, lasīšana samazināja stresa rādītājus par 68%, pārspējot pat pastaigu vai mūzikas klausīšanos​

Labāks garastāvoklis un zemāks stress tieši ietekmē dzīves apmierinātību – cilvēks, kurš regulāri atrod mieru grāmatās, ikdienā var justies līdzsvarotāks un apmierinātāks ar dzīvi. Turklāt lasīšana paplašina redzesloku, rosina domāšanu un vairo spēju iejusties cita ādā, tātad attīsta empātiju​

– šo īpašību uzplaukums uzlabo gan savstarpējās attiecības, gan paša lasītāja emocionālo inteliģenci un līdz ar to arī laimes izjūtu.

Interesanti, ka lasīšanas pozitīvā ietekme sniedzas pat fiziskās veselības laukā. “Trenējot” smadzenes ar grāmatām, mēs ilgtermiņā pasargājam sevi no vecuma radītās prāta lejupslīdes. Dažādi pētījumi konsekventi rāda, ka cilvēkiem, kuri visu mūžu saglabā garīgo aktivitāti (piemēram, turpina daudz lasīt un rakstīt), ir mazāks risks saskarties ar vecuma demenci​

Vienā pētījumā senioriem, kuri nesaslima ar demenci, gandrīz 54% bija aktīvi lasītāji, kamēr starp tiem, kuriem attīstījās demence, lasītāju bija tikai 39

Šī statistika ļauj domāt, ka grāmatas tiešām palīdz “ieeļļot” smadzenes un uzturēt tās labā formā. Papildu tam, vakara lasīšana rāma apgaismojumā var uzlabot miega kvalitāti un pat pazemināt asinsspiedienu, it īpaši salīdzinājumā ar viedierīču ekrānu zilās gaismas ietekmi pirms miega.

Paradums uz izzušanas robežas?

Skaidrs, ka lasīšanas paradums sniedz milzu ieguvumus indivīdam un sabiedrībai. Tomēr ironiskā kārtā tieši šis vērtīgais ieradums mūsdienās kļūst arvien retāks, īpaši jaunās paaudzes vidū. Statistika liecina par satraucošu tendenci: piemēram, ASV 1980. gadu vidū ap 35% trīspadsmitgadīgu pusaudžu lasīja gandrīz katru dienu savam priekam, bet 2023. gadā šis skaitlis sarucis līdz tikai 14% – turklāt 31% jauniešu atzina, ka nelasa priekam vispār​

 Līdzīga lejupslīde vērojama arī Lielbritānijā: jaunākie dati rāda, ka tikai aptuveni piektdaļa (20%) bērnu un pusaudžu ik dienu velta laiku brīvprātīgai lasīšanai, kas ir zemākais līmenis pēdējo gandrīz 20 gadu laikā​

Kāpēc tā notiek? Eksperti norāda, ka konkurence par jauniešu uzmanību mūsdienās ir nežēlīga – viedtālruņi, sociālie tīkli, video platformas un datorspēles piedāvā nebeidzamu, spilgtu izklaides straumi. Salīdzinot ar krāsainajiem ekrāniem, grāmata prasa lielāku koncentrēšanos un pacietību. Kopš viedtālruņu un planšetdatoru ienākšanas mūsu ikdienā brīvprātīgās lasīšanas ieradums pusaudžu vidū strauji sarucis

​ Mūsdienu bērni vidēji vairāk stundu pavada pie ekrāna nekā ar grāmatu rokās, un laiks, ko agrāk jaunieši mēdza pavadīt lasot, tagad bieži “izšķīst” sociālo tīklu un videoklipu virpulī. Diemžēl tam ir sekas: vājinās jaunatnes lasītprasme, sašaurinās vārdu krājums un pasliktinās koncentrēšanās spējas. Pedagogi brīdina, ka jaunieši "vairs nelasa tā, kā vajadzētu, lai attīstītu mācīšanās un kritiskās domāšanas spējas", un ka šī tendence apdraud ne tikai individuālos panākumus, bet arī sabiedrības intelektuālo potenciālu kopumā​

Galu galā šodienas nelasošie skolēni rīt kļūs par pieaugušajiem, kuri veidos valsts nākotni – kā pilsoņi, vēlētāji, speciālisti un vecāki.

Noslēgumā

1970. gada kohortas pētījuma rezultāti sniedz skaidru vēstījumu: bērnībā un jaunībā ieliktais lasīšanas paradums var kļūt par spēcīgu pamatu gudrākai, laimīgākai un veselīgākai dzīvei. Regulāra lasīšana bagātina prātu (attīsta valodu, domāšanu un iztēli), uzlabo emocionālo labsajūtu (mazina stresu, vairo empātiju un pašapziņu) un veicina labāku veselību (uztur možu garu un asu prātu līdz sirmam vecumam). Šie ieguvumi atstāj pozitīvu ietekmi ne vien uz indivīdu – zinošāki, radošāki un līdzsvarotāki cilvēki veido arī saliedētāku, inovatīvāku un veselīgāku sabiedrību.

Taču, lai šis lasīšanas spēka avots – bērnu laureāta Frenka Kotrela-Bojsa vārdiem, “neredzamā privilēģija” – neizsīktu​, ir jāpieliek pūles gan ģimenēs, gan skolās, gan valsts mērogā. Vecāki var stiprināt bērnu draudzību ar grāmatām jau no mazotnes (piemēram, lasot priekšā vakaros), skolās var veidot aizraujošu lasīšanas vidi un atvēlēt tam laiku, sabiedrībā – popularizēt grāmatas kā modernu izklaidi. Arī katrs pats var apzināti “atslēgties” no ekrāniem un iedziļināties kādā labā grāmatā. Galu galā, kā rāda gan zinātne, gan dzīves pieredze, grāmatas ir kas vairāk nekā papīra lapas – tās ir durvis uz gudrāku, laimīgāku un veselīgāku dzīvi gan mums pašiem, gan nākamajām paaudzēm.