Vai tiešsaistes terapija ir efektīva?

Vai tiešsaistes terapija ir efektīva trauksmes gadījumā?

Tiešsaistes terapija var nebūt piemērota pilnīgi visiem klientiem, taču tā var atvieglot piekļuvi palīdzībai trauksmei, depresijai un citiem garīgās veselības traucējumiem. Ir vairāki pētījumi, kas liecina, ka tiešsaistes terapija var būt tikpat efektīva kā klātienes terapija noteiktos jautājumos.

Online terapijas iespējas ir īpaši vērtīgas cilvēkiem, kuriem ir grūtības piekļūt klātienes terapijai, piemēram, cilvēkiem ar mobilitātes ierobežojumiem, cilvēkiem, kuri dzīvo attālās vietās, vai cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams ērtāks un elastīgāks grafiks. Tas piedāvā iespēju saņemt atbalstu jebkurā laikā un jebkurā vietā, ar tiešsaistes savienojumu (1).

Pētījums, kas publicēts žurnālā "Journal of Anxiety Disorders", analizēja 490 pacientus, kuriem bija panikas traucējumi, sociālās fobijas vai vispārīga trauksmes traucējumi, un secināja, ka tiešsaistes CBT (Cognitive Behavioral Therapy - Kognitīvi uzvedības terapija) var būt tikpat efektīva kā klātienes CBT (2).

Vēl viens pētījums, kas tika veikts 2020. gadā un publicēts "The Lancet Psychiatry" žurnālā, atklāja, ka tiešsaistes terapija var samazināt trauksmi un depresiju. Šis pētījums, kas veikts Lielbritānijā, analizēja vairāk nekā 360 pacientus un atklāja, ka tiešsaistes terapija bija tikpat efektīva kā klātienes terapija (3).

Tomēr, lai arī tiešsaistes terapija ir efektīva, tā ne vienmēr ir vislabākā izvēle visiem pacientiem. Klātienes terapijā ir vairākas priekšrocības, piemēram, tā var sniegt terapeitam iespēju novērot ķermeņa valodu, kas var būt noderīga informācija terapijas laikā. Turklāt dažiem pacientiem var būt grūtības izprast vai izteikt savas jūtas un domas rakstiski, ja darbs notiek sarakstoties online, un tiešsaistes terapija var nebūt tik efektīva šādām personām (4).

Visbeidzot, ir svarīgi atzīmēt, ka tiešsaistes terapija var nebūt piemērota īpaši smagiem garīgās veselības gadījumiem vai krīzēm, kur nepieciešama tūlītēja aprūpe vai klātienes palīdzība.

Tādējādi, lai arī tiešsaistes terapija var būt efektīva daudziem cilvēkiem, kas cieš no trauksmes, tā var nebūt vispiemērotākā izvēle visiem pacientiem. Ir svarīgi, lai indivīdi apspriestu savas iespējas ar veselības aprūpes speciālistiem, lai atrastu vispiemērotāko terapijas veidu viņu vajadzībām.

Atsauces:

    Torous, J., & Roberts, L. W. (2017). Needed Innovation in Digital Health and Smartphone Applications for Mental Health: Transparency and Trust. JAMA Psychiatry, 74(5), 437–438.
    Carlbring, P., Andersson, G., Cuijpers, P., Riper, H., & Hedman-Lagerlöf, E. (2018). Internet-based vs. face-to-face cognitive behavior therapy for psychiatric and somatic disorders: an updated systematic review and meta-analysis. Cognitive Behaviour Therapy, 47(1), 1–18.
    Carl, J. R., Miller, C. B., Henry, A. L., Davis, M. L., Stott, R., Smits, J. A., et al. (2020). Efficacy of digital cognitive behavioral therapy for moderate-to-severe symptoms of generalized anxiety disorder: A randomized controlled trial. Depression and Anxiety, 37(12), 1168–1178.
    Perle, J. G., Langsam, L. C., Randel, A., Lutchman, S., Levine, A. B., Odland, A. P., et al. (2013). Attitudes Toward Psychological Telehealth: Current and Future Clinical Psychologists’ Opinions of Internet-Based Interventions. Journal of Clinical Psychology, 69(1), 100–113.