Hipnoze maina veidu, kā mūsu smadzenes apstrādā informāciju

 Hipnoze maina veidu, kā mūsu smadzenes apstrādā informāciju

Jaunā pētījumā pētnieki demonstrēja, ka hipnozes laikā mūsu smadzeņu informācijas apstrādes veids tiek būtiski mainīts. Pētījums palīdz izprast, kā hipnoze rada izmaiņas hipnotizētas personas uzvedībā un subjektīvajos pārdzīvojumos.

Parastā modrības stāvoklī informācija tiek apstrādāta un izplatīta starp dažādām smadzeņu daļām, lai ļautu elastīgām reakcijām uz ārējiem stimuliem. Pētnieki no Turku Universitātes, Somijā, atklāja, ka hipnozes laikā smadzenes pāriet stāvoklī, kurā atsevišķas smadzeņu daļas darbojas neatkarīgāk viena no otras.

"Parastā modrības stāvoklī dažādas smadzeņu daļas dalās informācijā savā starpā, bet hipnozes laikā šis process kļūst kā sadrumstalots un dažādās smadzeņu daļas vairs nav līdzīgi sinhronizētas," stāsta pētnieks Henrijs Railo no Klīniskās neirofizioloģijas katedras Turku Universitātē.

Šis atklājums rāda, ka hipnozes laikā smadzenes var darboties diezgan atšķirīgi salīdzinājumā ar parasto modrības stāvokli. Tas ir interesanti, jo jautājums, cik lielā mērā hipnoze modificē neirālo apstrādi, ir bijis spraigas diskusijas objekts nozarē. Jaunie atklājumi arī palīdz labāk izprast, kādi izmaiņu un mehānismu veidi  var izskaidrot hipnozei piedēvētās pieredzes un uzvedības izmaiņas, piemēram, sekošanu suģestijām.

Pētījumā tika pievērsta uzmanība vienai personai, kuru iepriekš plaši pētīja un parādīja, ka viņa stipri reaģē uz hipnotiskiem ierosinājumiem. Hipnozes laikā šī persona var piedzīvot parādības, kas parastā modrības stāvoklī nav tipiski iespējamas, piemēram, spilgtas un kontrolētas halucinācijas.

"Lai gan šos secinājumus nevar vispārināt, kamēr nav veikta atkārtota pārbaude ar lielāku dalībnieku skaitu, mēs esam parādījuši, kādas izmaiņas notiek uz hipnozi īpaši stipri reaģējošas personas neirālajā aktivitātē," skaidro Jarno Tuominen, vecākais pētnieks Psiholoģijas un runas-valodas patoloģijas katedrā.

Hipnozi Pirmo Reizi Pēta ar Jaunu Metodi

Pētījumā tika izsekota, kā magnētiski izraisīta elektriskā strāva izplatās smadzenēs hipnozes laikā un normālā modrības stāvoklī. Šo metodi iepriekš izmantoja, lai mērītu sistēmas līmeņa izmaiņas smadzenēs dažādos apziņas stāvokļos, piemēram, anestēzijā, komā un miegā. Šī ir pirmā reize, kad šāda metode ir izmantota hipnozes novērtēšanai.

Pētījuma laikā dalībnieks mierīgi sēdēja ar aizvērtām acīm, pārmaiņus atrodoties hipnotizētā vai normālā modrības stāvoklī. Hipnozē viņu ievadīja ar viena vārda signālu, un citādi visi nosacījumi bija identiski.

"Tas ļāva mums kontrolēt iespējamo eksperimenta iekārtojuma vai citu faktoru, piemēram, uzmanības, ietekmi," skaidro Tuominen.

Pētījumu veica pētnieki Jarno Tuominen no Psiholoģijas nodaļas, Henrijs Railo no Klīniskās neirofizioloģijas katedras, un Valtteri Kaasinen, asistējošais profesors Neiroloģijā Turku Universitātē, Somijā, kopā ar asistējošo profesoru Kognitīvajā neirozinātnē Sakari Kallio no Skövdes Universitātes, Zviedrijā.