Panikas lēkmes un hipnoterapija

Salīdzinošs pētījums par panikas lēkmēm un hipnoterapijas potenciālu kā intervences metodi

Panikas lēkmes ir intensīvs fenomens, kas ietekmē indivīdus visā pasaulē. Tās raksturo pēkšņi uzbrūkošas bailes vai ekstremāla diskomforta sajūta, kas bieži vien var būt paralizējoša, izraisot būtiskas ciešanas un traucējumus cilvēka dzīvē (Amerikas Psihiatru Asociācija, 2013). Pēdējos gados kā efektīvs panikas lēkmju ārstēšanas līdzeklis ir parādījusies hipnoterapija, parādot apmierinošus rezultātus salīdzinājumā ar citām psihoterapijas metodēm. Šajā rakstā tiks apskatīta panikas lēkmju etioloģija un simptomi, hipnoterapijas loma un tās salīdzinājums ar citām psihoterapijas metodēm. Tāpat tiks ilustrēti hipnozes tehniku piemēri, kas tiek izmantoti panikas lēkmju terapijā.

Panikas lēkmes: etioloģija un simptomi:

Panikas lēkmes parasti raksturo to pēkšņa sākšanās un fizisko un psiholoģisko simptomu intensitāte. Simptomi ietver sirdsklauves, svīšanu, trīci, elpas trūkuma sajūtu, krūšu sāpes vai diskomfortu un bailes no kontroles zaudēšanas vai nāves (Amerikas Psihiatru Asociācija, 2013).

Panikas lēkmes etioloģija ir sarežģīta un daudzfaktoriāla, bieži vien izriet no ģenētisku, bioloģisku un vides faktoru kombinācijas. Pētījumi liecina, ka ģenētika spēlē nozīmīgu lomu panikas traucējumu attīstībā, ar paaugstinātu prevalenci indivīdiem, kuriem ir pirmās pakāpes radinieki ar šo stāvokli (Goodwin, Fergusson, & Horwood, 2004). No neirobioloģiskā viedokļa, ir pierādītas disfunkcijas amigdalā, kas ir iesaistīta baiļu reakcijās, un nelīdzsvarotība serotonīna un norepinefrīna neirotransmiteru sistēmās (Maron & Nutt, 2017). Stressa pilni dzīves notikumi, piemēram, zaudējumi vai lieli pārejas posmi, un noteiktas personības īpašības, piemēram, neirotisms un zems pašefektivitātes līmenis, tiek atzīti kā panikas traucējumu veicinoši faktori (Otte et al., 2016).

Hipnoterapija panikas lēkmēm:

Hipnoterapija izmanto suģestiju spēku, kamēr indivīds atrodas atslābinātā un koncentrētā stāvoklī. Tas ir rīks kognitīvām izmaiņām, kas var ietekmēt emocijas, uzvedību, sajūtas un uztveri (Yapko, 2012).

Panikas lēkmēm hipnoterapija ir parādījusi efektivitāti vairākos veidos. Tā klientiem sniedz lielāku kontroles sajūtu pār viņu fizioloģiskajām reakcijām, tādējādi samazinot panikas simptomus (Golden, 2012). Tehnikas, piemēram, regresija uz kādu vecumam posmu, var ļaut klientiem atkal piedzīvot un pārveidot pagātnes traumatiskos notikumus, kas varētu veicināt panikas traucējumu attīstību (Ewin, 2003). Vadīta vizualizācija ir vēl viena noderīga tehnika, kas ļauj indivīdiem saskarties un mainīt viņu bailes reakcijas drošā un kontrolējamā vidē (Gruzelier, 2002). Pašhipnozes apmācība turpmāk stiprina klientus, sniedzot viņiem pašpalīdzības rīku panikas simptomu pārvaldībai, kad tie parādās (Hammond, 2010).

Salīdzinošā analīze par hipnoterapiju un citām psihoterapijas modalitātēm:

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) bieži vien ir pirmais panikas traucējumu ārstēšanas līdzeklis. Tā ietver kognitīvu restrukturizāciju, lai mainītu maladaptīvus domāšanas modeļus, un ekspozīcijas terapiju, lai desensibilizētu bailes reakcijas (Hofmann, Asnaani, Vonk, Sawyer, & Fang, 2012). Tomēr daži indivīdi ekspozīcijas terapiju uzskata par pārāk nomācošu vai nespēj generalizēt tās efektus uz reālās dzīves situācijām (Hofmann et al., 2012).

Salīdzinot ar KBT, hipnoterapijai ir vairākas potenciālās priekšrocības. Pirmkārt, tā var būt mazāk konfrontējoša nekā ekspozīcijas terapija, kas var padarīt to pieņemamāku klientiem. Otrkārt, hipnoterapijas uzsvars uz relaksāciju un kontroli pār fizioloģiskajām reakcijām var padarīt to efektīvāku intensīvu panikas lēkmes fizisko simptomu pārvaldībā (Golden, 2012). Turklāt hipnoterapija piedāvā iespēju izpētīt neapzinātos procesus, kas varētu veicināt panikas lēkmes, iespējams, risinot dziļāk iedzīvotus jautājumus, ko kognitīvās pieejas var nepilnīgi apskatīt (Yapko, 2012).

Psihoanalīze ir vēl viena terapeitiskā modalitāte panikas traucējumiem, kas koncentrējas uz neapzināto konfliktu un aizsardzības mehānismu atklāšanu, kas veicina panikas simptomus. Tomēr tā parasti ir ilgstošs un intensīvs process (Milrod et al., 2007). Salīdzinājumā hipnoterapija var būt relatīvi īslaicīga un koncentrēta, mērķējot uz konkrētiem simptomiem un uzvedības maiņu, padarot to pieejamāku daudziem klientiem (Yapko, 2012).

Secinājums:

Panikas lēkmes ir sarežģīta stāvoklis, kas būtiski ietekmē indivīda dzīves kvalitāti. Lai gan var izmantot dažādas psihoterapijas modalitātes, hipnoterapijai ir unikālas priekšrocības tās pieejas un izpildes ziņā. Tā piedāvā iespēju uzreiz mazināt ciešanas, palīdz atslābināties un ļauj izpētīt neapzinātos procesus, vienlaicīgi nododot pašpalīdzības rīkus indivīdiem. Nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai noteiktu hipnoterapijas salīdzinošo efektivitāti un lai pilnveidotu tās pielietojumu panikas traucējumu ārstēšanā. Hipnoterapijas nozare ir daudzsološa, un tās potenciāls sniegt atvieglojumu tiem, kas cieš no panikas lēkmēm, ir neiespējami noliegt .

Atsauces:

    American Psychiatric Association. (2013). Diagnostic and statistical manual of mental disorders (5th ed.). Washington, DC: Author.
    Goodwin, R. D., Fergusson, D. M., & Horwood, L. J. (2004). Early anxious/withdrawn behaviours predict later internalising disorders. Journal of Child Psychology and Psychiatry, 45(4), 874-883.
    Maron, E., & Nutt, D. J. (2017). Biological markers of generalized anxiety disorder. Dialogues in clinical neuroscience, 19(2), 147–158.
    Otte, C., Gold, S. M., Penninx, B. W., Pariante, C. M., Etkin, A., Fava, M., ... & Schatzberg, A. F. (2016). Major depressive disorder. Nature Reviews Disease Primers, 2, 16065.
    Yapko, M. D. (2012). Trancework: An introduction to the practice of clinical hypnosis. Routledge.
    Golden, W. L. (2012). Cognitive hypnotherapy for anxiety disorders. American Journal of Clinical Hypnosis, 54(4), 263-274.
    Ewin, D. M. (2003). Emergency room hypnosis for the burned patient. American Journal of Clinical Hypnosis, 46(1), 31-40.
    Gruzelier, J. (2002). A review of the impact of hypnosis, relaxation, guided imagery and individual differences on aspects of immunity and health. Stress, 5(2), 147-163.
    Hammond, D. C. (2010). Hypnosis in the treatment of anxiety- and stress-related disorders. Expert Review of Neurotherapeutics, 10(2), 263-273.
    Hofmann, S. G., Asnaani, A., Vonk, I. J., Sawyer, A. T., & Fang, A. (2012). The efficacy of cognitive behavioral therapy: A review of meta-analyses. Cognitive Therapy and Research, 36(5), 427-440.
    Milrod, B., Leon, A. C., Busch, F., Rudden, M., Schwalberg, M., Clarkin, J., ... & Shear, M. K. (2007). A randomized controlled clinical trial of psychoanalytic psychotherapy for panic disorder. American Journal of Psychiatry, 164(2), 265-272.