Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa, uz problēmu – fokusēta biheiviorālās terapijas forma, kas palīdz cilvēkiem saskatīt saikni starp pārliecībām, domām, jūtām un turpmākajiem uzvedības modeļiem un darbībām. Ar KBT palīdzību cilvēki uzzina kā viņu uztvere tiešā veidā ietekmē atbildes reakciju uz specifiskām situācijām. Citiem vārdiem, personas domāšanas process ietekmē viņa vai viņas uzvedību un darbības. Kognitīvi dinamiskā terapija nav atsevišķa tehnika; tas ir vispārējs termins, kas attiecas uz vairākām līdzīgām terapiju grupām terapeitiskās metodoloģijas ietvaros. Grupa ietver sevī racionāli emocionālo uzvedības terapiju, izziņas terapiju un dialektisko uzvedības terapiju.

 

Kā darbojas Kognitīvi Biheiviorālā  Terapija

 

Kognitīvi biheiviorālā terapija balstās ticībā,  ka cilvēks, drīzāk savā veidā uztver notikumus, nevis notikumi notiek paši, kā tādi, - kas arī nosaka kā viņš vai viņa jūtas un darbojas.Piemēram, ja persona tic,  ka "šodien viss būs slikti," pēc tam šīs negatīvās domas var ietekmēt viņa vai viņas uztveri kā izteikti negatīvu un šīs negatīvās domas bloķē pozitīvās, tieši tās, kas var atspēkot negatīvo uzskatu sistēmu. Vēlāk, kad viss šīs dienas laikā ir bijis negatīvs, cilvēks var just pat vēl lielākas dusmas un negācijas kā pirms tam, negatīvo uzskatu sistēma var pastiprināties un pastāv risks, ka cilvēks kļūs par negatīvisma un pastāvīga stresa upuri, tas ir noslēgtais loks.

Kognitīvi biheivioralās terapijas speciālisti uzskata, ka regulējot un kontrolējot savas domas, mēs varam tieši ietekmēt savas emocijas un uzvedību. Šis korekcijas process tiek saukts par izziņas restrukturizāciju. Psihiatrs Ārons T. Beks, kuru uzskata par kognitīvās terapijas tēvu, uzskatīja, ka cilvēka domu paraugus var noteikt jau bērnībā un, ka noteiktas izziņas kļūmes var izraisīt depresiju vai disfunkcionālus pieņēmumus.

 

Vispārējās kognitīvās kļūdas un to disfunkcionālie pieņēmumi ietver:

 

- Sevis - izziņa: katrs cilvēks vienmēr fokusēs savu uzmanību uz es, īpaši tad, kad kaut kas neizdodas.

- Selektīvā abstrakcija: tikai manām kļūmēm ir nozīme. Mani vērtē pēc manām kļūdām.

- Pārlieka apkopošana: ja kaut kas ir pareizi vienā gadījumā, tas ir pareizi vienmēr.

- Pārlieka atbildība: es esmu atbildīgs par katru kļūmi un ik katru sliktu lietu, kas notiek.

- Dihotomiskā domāšana: aplūko pasauli galējībās, tā ir  melna vai balta, pustoņu nav.

Kognitīvi biheiviorālais process balstās izglītības modelī, kurā terapija palīdz cilvēkam atbrīvoties no negatīvām reakcijām un apgūt jaunas, pozitīvas emocionālās un dinamiskās reakcijas sarežģītās situācijās. Sadalot nomācošās problēmas mazās kontrolējamās daļās,  pēc tam nospraužot mazus īstermiņa mērķus, terapeits pakāpeniski regulē to, kā pacients domā, ko viņš vai viņa jūt, kā reaģē sarežģītām situācijām. Mainot attieksmi un uzvedību, var palīdzēt cilvēkiem iemācīties risināt specifiskas problēmas pozitīvā un rezultatīvā veidā.

 

KBT tehnikas

 

Kognitīvi biheiviorālā uzvedības terapija ietver sevī daudz vairāk par sēdēšanu un runāšanu par visu, kas ienāk prātā. Šī strukturētā pieeja garantē, ka terapeits un indivīds fokusējas uz katras sesijas mērķi, garantējot, ka laiks, kas pavadīts terapijā, ir ražīgs. Cilvēks terapijas laikā saņem uz sadarbību orientētu attieksmi,  pateicoties tam viņš vai viņa var atklāt personiska rakstura problēmas absolūti bez jebkādām bailēm un bažām, palīdzot izprast problēmas un iemācoties risināt tās bez priekšā teikšanas no terapeita puses, kas būtu jādara.

KBT tehnikas paredz vairāku dažādu terapeitisko instrumentu izmantošanu, šie līdzekļi palīdz cilvēkiem terapijas laikā tikt galā ar saviem emocionālās uzvedības paraugiem un stāvokļiem. KBT terapeiti var izmantot sekojošas tehnikas:

-dienasgrāmatas rakstīšana

-izaicinošas pārliecības

-apzinātība

-atslābināšanās, relaksācija

-sociālie, fiziskie un domāšanas vingrinājumi, kas ļauj cilvēkam atklāt savus emocionālos un uzvedības paraugus.

Lai nostiprinātu terapeitisko efektu, tiek uzdoti mājasdarbi (piemēram, praktiskie vingrinājumi, lasīšana vai rakstiskie mājasdarbi), kurus indivīds pilda ārstēšanās laikā, ārpus terapijas – mājās un patstāvīgi. Mājasdarbiem KBT ietvaros ir izšķirīgais raksturs, ārstēšana paredz, ka pacients darbojas patstāvīgi un turpina darbu arī pēc terapijas beigām.

Lielākā daļa cilvēku, kas iziet kognitīvi biheiviorālo terapiju, parasti to pabeidz 16 sesiju laikā, katra no kurām ilgst stundu. Ārstēšanās laikā  viņi apgūst jaunas iemaņas, iemācās labāk tikt galā ar problēmām, attīsta pozitīvu ticību un uzvedību un var pat atrisināt ilgtermiņa dzīves problēmas.

 

KBT pielietojums

 

Cilvēki ar izteiktām uzvedības un emocionālajām problēmām , kā arī ar specifiskām problēmām, kas ietekmē viņu dzīves kvalitāti,  tieši viņi gūst vislielāko labumu no kognitīvi biheiviorālās terapijas. Ar šiem nosacījumiem terapeits un pacients precīzi zina kādi uzdevumi ir jārisina, padarot KBT problēmu – risināšanu un mērķa-orientēto pieeju par lietderīgu un rezultatīvu. KBT tiek izmantota plaša problēmu loka risināšanai, to skaitā:

-depresija

- nemiera

-garastāvokļa maiņas

-  posttraumatiskais stress

-  apsēstības un kompulsiju

 - hroniskā noguruma sindroms (HNS)

-  klejojošās zarnas sindroms (KZS)

-  zāļu, narkotiku atkarība

- fobijas

- ēšanas traucējumi

- pastāvīgas sāpes

-miega traucējumi)

- seksuāli traucējumi

- dusmu lēkmes

 

Neskatoties uz to, ka  KBT tiek izmantota daudzu garīgās veselības problēmu ārstēšanā, savienojumā ar jebkuru terapijas veidu, terapeitiskais efekts ir maksimāls tikai tad, ja klienti pilnībā paļaujas uz šo procesu.