Aptaujās par to, no kā cilvēki baidās visvairāk, bailes publiski uzstāties parasti ir pirmajā vietā, atstājot bailes no nāves tālu aizmugurē. Tas nozīmē, ka vairums no tiem bērēs drīzāk būtu ar mieru gulēt zārkā, nevis teikt runu.

Šiem pašiem cilvēkiem nav grūtību runāt pa telefonu, vai pļāpāt ar diviem, trijiem draugiem vai trijiem pilnīgiem svešiniekiem. Taču tikko ir jārunā ar grupu, vai jāsaka runa, kaut kas notiek ar šo cilvēku pašpārliecinātību- rokas svīst, rīkle izžūst, viņi sastingst un paliek stīvi un visa lieta saiet grīstē.

Savukārt dažus cilvēkus spēj pilnība izsist no sliedēm nevainīgs jautājums no pazīstama cilvēka puses par to, kā viņš pavadīja brīvdienas, vai kā iet darbā- parasti problēmas izraisa irracionālas bailes tikt vērtētam.

Kāpēc tā?

Cilvēki, kuriem ir bail publiski uzstāties, patiesībā izdzīvo no jauna kādu notikumu viņu pagātnē, izjūtot to pašu , ko juta toreiz un šausminoties par neatvairāmo iznākumu. Parasti tas ir kāds publisks pazemojums bērnībā, kad tika prasīts, lai bērns runā klases priekšā vai tamlīdzīgi, kaut kādu iemeslu pēc tā bija neveiksmīga reize un visa klase zviedza un uzjautrinājās. Iekšējais bērns vairs nekad nevēlas nonākt šādā stāvoklī atkal. Zemapziņa tāpēc grib nodrošināties, ka līdzīgi apstākļi vairs neatkārtosies. No pazemojuma vajag izbēgt un nākošo reizi, kad atkal ir jāuzstājas, zemapziņa atkārtos visas tās lietas, kuras nostrādāja pēdējo reizi. 

Bieži vien tas kombinējas ar ārkārtīgi autoritatīviem vecākiem, vai to aizstājējiem bērnībā, kuri iekodē bērnu ar vārdiem un darbiem: ”Tev nekas nesanāk, tu neko nevari un nemāki, tu esi muļķis!”, reizēm vēl papildinot to ar fiziskiem vardarbību un pilnībā kontrolējot savu atvašu dzīvi, kas reizēm mēdz ievilkties un vēlīna separācija arīdzan to pastiprina. Šī kombinācija ir ārkārtīgi stipri iedarbīga. Nav brīnums, ka tā apstrādātam cilvēkam ir grūtības paust savu viedokli.

Terapija parasti ir centrēta uz vizualizāciju esot hipnozē, vai/un regresiju. Parasti ir vajadzīgas tikai dažas sesijas, lai diezgan jūtami uzlabotu stāvokli.

Vizualizācija

Ir diezgan iespējams, ka klients nekad iepriekš nav publiski uzstājies, tāpēc ari nav kur gūt pieredzi. Praksē ir bijuši gadījumi, ka cilvēks ir izlavierējis pat augstskolu bez nevienas uzstāšanās, veiksmīgi no tām izvairoties, bet, kad ir jāaizstāv gala darbs... Tāpēc vizualizācija iedveš kontroles sajūtu. Hipnozē klients vizualizē sevi pašu gatavojam publisku uzstāšanos. To izvada cauri caur visiem posmiem, sākot ar runas gatavošanu un beidzot ar pašu uzstāšanos. Katrā posmā klients sevi redz pašpārliecināti darbojamies, tekoši, pārliecinoši, iespaidīgi un raiti runājam. Tas paliek zemapziņā, ka viņš kontrolē visu, totāli kontrolē, ka nekas nenotiks tāds, ko viņi nevar kontrolēt. Tā mērķis ir iedvest ticību, ka viņiem ir spējas darīt to brīvi un nepiespiesti, ka viņiem jau ir vajadzīgās spējas un tik ilgi, kamēr tie ir kontrolē viss notiks pareizi.

Regresija ir standarta veids, kā tikt galā ar kāda notikuma izraisītam bailēm. Hipnozē klients tiek atgriezts uz kritiskā notikuma laiku. Klients tiek uzmanīgi vadīts cauri incidentam un tiek lūgts objektīvi  novērtēt kas tur notiek, lai izprastu, ka realitātē šis notikums ir nekaitīgs un, ka cilvēkam, kurš atbildēja par bērnu tajā situācijā, vajadzēja izdarīt vairāk tā aizsardzībai. Tā visa mērķis ir radīt atšķirīgu incidenta redzējumu, vērtējot to no pieaugušā skatu punkta, pretēji bērna skatu punktam. Ļoti bieži atkārtota traumējošā incidenta izdzīvošana ir pilnīgi pietiekoša, lai iznicinātu bailes. Regresija reizēm sastāv no incidenta atkārtotas izdzīvošanas, bet šajā reizē ar klienta pieaugušo prātu vadot bērnu līdz veiksmīgam noslēgumam. Tā vietā, lai taptu pazemots, bērns triumfē. Šie iespaidi aizstāj vecās baiļu un  šausmu sajūtas. Rezultātā, kad klients domā par publisku uzstāšanos, viņam sāk dominēt triumfa un kontroles sajūtas, bet nevis bailes. Regresijas hipnoze ir ļoti efektīva.

Nākotnes vizualizācija

Šis process iesaista klienta iztēli saistībā ar specifisku situāciju, kura tie uzstāsies publiski. Procedūra ir cita vizualizācija, bet šoreiz ir jāvizualizē īstu telpu un cilvēkus, kuri tur būs. Tā mērķis ir nodibināt pozitīvas sajūtas, asociētas ar telpu, audienci, un tā tālāk.

Post Hipnotiskā suģestija

Pēc tam es veicu spēcīgu vienu vai vairākas posthipnotiskās suģestijas. Tas ir vērstas uz nemainīgām pārliecības sajūtām par panākumiem. Piemēram, klientam tiek pateikts, ka tauriņi vēderā ir atgādinājums, cik labi viss notiek, kā arī citas ķermeniskas izpausmes tiek izmantotas, lai pierādītu, ka terapija darbojas. Tā mērķis ir pastiprināt suģestijas.

Tiešās suģestijas

Sesijas beidzas ar tiešo suģestiju bateriju. Tā mērķis ir uzlabot klienta iekšējos uzskatus par sevi un viņu pašu spējām sniegt izcilu prezentāciju.

Reorientācija

Sesija beidzas ar suģestiju par veco sajūtu pilnīgu aizvietošanu un labām sajūtām tā sakarā. Noslēdzošā posthipnotiskā suģestija sasaista kādu domu tēlu ar vajadzīgajām domām un padara to par trigeri, kurš piepilda prātu ar pārliecību jebkad, kad klients domā par vienalga kuru publiskās uzstāšanās aspektu.

Rezultāts

Šīs tehnikas var palīdzēt jums būt labākajam runasvīram, gan kāzās, gan veicot prezentāciju darbā vai ejot uz darba interviju un tamlīdzīgi.