Bailes no publiskām vietām

 Sociālo  fobiju raksturo konstantas  bailes: kā citi cilvēki novērtēs  jūs, ko viņi domās par jums: bailes no tā, ka  jums varbūt tiks  pārmests tas, kā jūs runājat, kā esat apģērbts,  vai arī varbūt tiks  atrasts kaut kas cits slikts jūsu rīcībā un uzvedībā. Pamata problēma ir tā, ka kaut kad pagātnē jūs bijāt kāda atsevišķa cilvēka, vai grupas uzmanības lokā, un tikāt kritizēts par kaut ko. Šī kritika jums sagādāja emocionālas ciešanas un pazemojumu, lika  justies ievainotam, noraidītam, apkaunotam. Un jūs nekad, nekad vairs nevēlaties piedzīvot to vēlreiz. 

 Sociālā fobija ir bailes izdzīvot sākotnējās sāpes atkal, un jūsu prāts ir gatavs darīt visu, lai izvairītos no tā. Visu...Nav svarīgi, kāda fobijas forma ir jums, tas ir rezultāts, kā jūs zemapziņa mēģina aizsargāt no  šādu nepatīkamu situāciju izdzīvošanas vēlreiz, kur jūs esat ticis kritizēts un tas jums ir sagādājis nepatīkamus pārdzīvojumus. 

 Laika gaitā sākotnējo baiļu pieredze kļūst izteiktāka un palielinātās. Tā aug , pieaug baiļu nozīmīgums, līdz kļūst par noteicošo faktoru jūsu dzīvē. Gandrīz visos gadījumos sākotnējais incidents ir aizmirsts, un personai nav ne jausmas, kāpēc ir iracionālas bailes  normālās sadzīves situācijās. 

 Sociālo fobiju fiziskie simptomi 

 Simptomi, kas saistīti ar sociālo fobiju  faktiski ir  reakcija uz bailēm: slikta dūša, vājuma sajūta, trīce, sirds pārsitieni, sausa mute, stostīšanās, mitras plaukstas, caureja, vēlme aizbēgt. 

 Bailes ir atšķirīgas no trauksmes. Trauksme ir nemiers  par nākotni, bailes ir saistītas ar  tagadējo momentu. Tomēr nepārejošs uztraukums par tagadējo eksistenci, var radīt ilglaicīgu trauksmi, un var novest pie panikas lēkmēm. 

Sociālā fobija. SITUĀCIJAS

Sociālā fobija vai sociālā trauksme ne vienmēr caurvij visas dzīves situācijas. Daudziem cilvēkiem  sociālā fobija parādās tikai  īpašos apstākļos. Piemēram:

Publiska Uzstāšanās

Publiska Uzstāšanās ir  sociālās fobijas forma, parasti izpaužas tajā brīdī, kad cilvēks jūtas uzmanības centrā, kļūst par galveno „varoni”, kuram tiek pievērsta uzmanība  grupā,  visi vērtē un apspriež   viņa teikto, viņa idejas. Tas var būt aktuāli vadītājiem, kuri vada prezentācijas darbā, kāzu runu teicējiem, darba intervijās vai uzdodot jautājumus publiskās sanāksmēs. Daži cilvēki pat nespēj pajautāt uz ielas pareizo virzienu vai pacelt  roku izsolē.

Lampu drudzis 

„Lampu drudzis”, vai  trauksme pirms priekšnesuma, izpaužas  līdzīgi-  persona baidās, ka  publiskā izpildījuma laikā viņu nenovērtēs, vai novērtēs negatīvi. Daudzi mākslinieki  tiek pakļauti „agonijai” pirms katras uzstāšanās. Tas var arī skart  pārdevējus, menedžerus, skolotājus un citu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar sabiedrību. Tas var iznīcināt  cilvēkā vēlmi baudīt dejas, kolekcionēt, nodarboties ar  labdarību, dziedāšanu... Persona ir pārliecināta, ka visi uz viņu skatās, un tikai gaida izdevību, lai viņa darbībās saskatītu kļūdas.

Sevis aizstāvēšana 

Daži cilvēki nespēj aizstāvēt un argumentēt  savu viedokli. Viņi zina, kā būtu jādara, viņi zina savas tiesības, bet viņi vienkārši nevar piespiest sevi   darīt. Darbā nespēj prasīt sev pienākošos  paaugstinājumu,  oponēt klientiem, un atteikties no nepamatotu  papildus pienākumu veikšanas. Daži cilvēki nevar ieiet   bārā vai citā vietā, kur varētu satikt nepazīstamus cilvēkus, pat ja viņu dziļākā vēlme ir dibināt jaunas pazīšanās.

Personīgās spējas 

 Daži cilvēki nespēj veikt ikdienišķas lietas, ko viņi parasti veic bez problēmām, ja klāt ir vēl kāda persona. Darba situācijās nav spējīgi strādāt ar datoru, ja kāds viņus vēro, vai nespēj  pierakstīt telefona numuru,  veikt zvanu. Tas nav svarīgi, vai otra persona  skatās  vai nē,  vienkārša  klātbūtne jau ir  pietiekams iemesls, lai cilvēks nespētu veikt ierastās darbības.

Kautrēšanās nokārtot sabiedriskās vietās dabiskās vajadzības

Daži cilvēki nespēj izmantot sabiedriskās tualetes, ja kāds cits ir bijis pirms viņa, un nevar nokārtot dabiskās vajadzības, pat ja  nekur tuvumā nav citu cilvēku. Dažreiz viņi ir gatavi braukt daudzus kilometrus, lai nokļūstot mājās, izmantotu privātās labierīcības . Piespiedu  situācijās, piemēram, braucienos vai atrodoties uz kuģa cilvēki  ir gatavi izturēt visu dienu, lai pēc tam pieceltos nakts vidū un apmeklētu labierīcības, kad neviens neredz. Tie ir tikai daži  īpaši  sociālo fobiju gadījumi. 

 Sekundārās Problēmas

Ļaunprātīga dažādu vielu izmantošana 

Cilvēki, piemēram,  bieži izmanto alkoholu, lai „nomierinātu nervus”, kas bieži vien noved pie cita veida problēmām. Cilvēki, kuriem piemīt kāda no sociālajām fobijām var mēģināt  sevi „ārstēt” ar narkotikām vai kādām recepšu zālēm, kuru nesankcionēta lietošana bieži vien rezultātu tikai pasliktina.

 Smēķēšana ( Atmest smēķēšanu ir viegli- ar īsto hipnoterapeitu) un    ēšana uz nervu pamata  bieži vien arī ir saistīta ar kādu no sociālajām  fobijām.

Pašpārliecinātība

Sociālās fobijas var izraisīt   pašpārliecinātības pazemināšanos kopumā, un  var būt arī rezonanses efekts citos dzīves aspektos. Cilvēki nespēj doties uz ballīti, vai uzsākt  sarunu ar svešinieku,  dažreiz pat vienkārši ieskatīties kādam acīs. 

Depresija

Sociālās  fobijas var padarīt dzīvi tik saspringtu, tādā veidā cilvēki zaudē spēju priecāties,  pastāvīgs nemiers un bailes  var izraisīt depresiju 

Ar hipnozes palīdzību no sociālajām fobijām var atbrīvoties, un vairumā gadījumu pilnībā tās novērst.