Bailes no publiskām vietām
Sociālo fobiju raksturo konstantas bailes: kā citi cilvēki novērtēs jūs, ko viņi domās par jums: bailes no tā, ka jums varbūt tiks pārmests tas, kā jūs runājat, kā esat apģērbts, vai arī varbūt tiks atrasts kaut kas cits slikts jūsu rīcībā un uzvedībā. Pamata problēma ir tā, ka kaut kad pagātnē jūs bijāt kāda atsevišķa cilvēka, vai grupas uzmanības lokā, un tikāt kritizēts par kaut ko. Šī kritika jums sagādāja emocionālas ciešanas un pazemojumu, lika justies ievainotam, noraidītam, apkaunotam. Un jūs nekad, nekad vairs nevēlaties piedzīvot to vēlreiz.
Sociālā fobija ir bailes izdzīvot sākotnējās sāpes atkal, un jūsu prāts ir gatavs darīt visu, lai izvairītos no tā. Visu...Nav svarīgi, kāda fobijas forma ir jums, tas ir rezultāts, kā jūs zemapziņa mēģina aizsargāt no šādu nepatīkamu situāciju izdzīvošanas vēlreiz, kur jūs esat ticis kritizēts un tas jums ir sagādājis nepatīkamus pārdzīvojumus.
Laika gaitā sākotnējo baiļu pieredze kļūst izteiktāka un palielinātās. Tā aug , pieaug baiļu nozīmīgums, līdz kļūst par noteicošo faktoru jūsu dzīvē. Gandrīz visos gadījumos sākotnējais incidents ir aizmirsts, un personai nav ne jausmas, kāpēc ir iracionālas bailes normālās sadzīves situācijās.
Sociālo fobiju fiziskie simptomi
Simptomi, kas saistīti ar sociālo fobiju faktiski ir reakcija uz bailēm: slikta dūša, vājuma sajūta, trīce, sirds pārsitieni, sausa mute, stostīšanās, mitras plaukstas, caureja, vēlme aizbēgt.
Bailes ir atšķirīgas no trauksmes. Trauksme ir nemiers par nākotni, bailes ir saistītas ar tagadējo momentu. Tomēr nepārejošs uztraukums par tagadējo eksistenci, var radīt ilglaicīgu trauksmi, un var novest pie panikas lēkmēm.
Sociālā fobija. SITUĀCIJAS
Sociālā fobija vai sociālā trauksme ne vienmēr caurvij visas dzīves situācijas. Daudziem cilvēkiem sociālā fobija parādās tikai īpašos apstākļos. Piemēram:
Publiska Uzstāšanās
Publiska Uzstāšanās ir sociālās fobijas forma, parasti izpaužas tajā brīdī, kad cilvēks jūtas uzmanības centrā, kļūst par galveno „varoni”, kuram tiek pievērsta uzmanība grupā, visi vērtē un apspriež viņa teikto, viņa idejas. Tas var būt aktuāli vadītājiem, kuri vada prezentācijas darbā, kāzu runu teicējiem, darba intervijās vai uzdodot jautājumus publiskās sanāksmēs. Daži cilvēki pat nespēj pajautāt uz ielas pareizo virzienu vai pacelt roku izsolē.
Lampu drudzis
„Lampu drudzis”, vai trauksme pirms priekšnesuma, izpaužas līdzīgi- persona baidās, ka publiskā izpildījuma laikā viņu nenovērtēs, vai novērtēs negatīvi. Daudzi mākslinieki tiek pakļauti „agonijai” pirms katras uzstāšanās. Tas var arī skart pārdevējus, menedžerus, skolotājus un citu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar sabiedrību. Tas var iznīcināt cilvēkā vēlmi baudīt dejas, kolekcionēt, nodarboties ar labdarību, dziedāšanu... Persona ir pārliecināta, ka visi uz viņu skatās, un tikai gaida izdevību, lai viņa darbībās saskatītu kļūdas.
Sevis aizstāvēšana
Daži cilvēki nespēj aizstāvēt un argumentēt savu viedokli. Viņi zina, kā būtu jādara, viņi zina savas tiesības, bet viņi vienkārši nevar piespiest sevi darīt. Darbā nespēj prasīt sev pienākošos paaugstinājumu, oponēt klientiem, un atteikties no nepamatotu papildus pienākumu veikšanas. Daži cilvēki nevar ieiet bārā vai citā vietā, kur varētu satikt nepazīstamus cilvēkus, pat ja viņu dziļākā vēlme ir dibināt jaunas pazīšanās.
Personīgās spējas
Daži cilvēki nespēj veikt ikdienišķas lietas, ko viņi parasti veic bez problēmām, ja klāt ir vēl kāda persona. Darba situācijās nav spējīgi strādāt ar datoru, ja kāds viņus vēro, vai nespēj pierakstīt telefona numuru, veikt zvanu. Tas nav svarīgi, vai otra persona skatās vai nē, vienkārša klātbūtne jau ir pietiekams iemesls, lai cilvēks nespētu veikt ierastās darbības.
Kautrēšanās nokārtot sabiedriskās vietās dabiskās vajadzības
Daži cilvēki nespēj izmantot sabiedriskās tualetes, ja kāds cits ir bijis pirms viņa, un nevar nokārtot dabiskās vajadzības, pat ja nekur tuvumā nav citu cilvēku. Dažreiz viņi ir gatavi braukt daudzus kilometrus, lai nokļūstot mājās, izmantotu privātās labierīcības . Piespiedu situācijās, piemēram, braucienos vai atrodoties uz kuģa cilvēki ir gatavi izturēt visu dienu, lai pēc tam pieceltos nakts vidū un apmeklētu labierīcības, kad neviens neredz. Tie ir tikai daži īpaši sociālo fobiju gadījumi.
Sekundārās Problēmas
Ļaunprātīga dažādu vielu izmantošana
Cilvēki, piemēram, bieži izmanto alkoholu, lai „nomierinātu nervus”, kas bieži vien noved pie cita veida problēmām. Cilvēki, kuriem piemīt kāda no sociālajām fobijām var mēģināt sevi „ārstēt” ar narkotikām vai kādām recepšu zālēm, kuru nesankcionēta lietošana bieži vien rezultātu tikai pasliktina.
Smēķēšana ( Atmest smēķēšanu ir viegli- ar īsto hipnoterapeitu) un ēšana uz nervu pamata bieži vien arī ir saistīta ar kādu no sociālajām fobijām.
Pašpārliecinātība
Sociālās fobijas var izraisīt pašpārliecinātības pazemināšanos kopumā, un var būt arī rezonanses efekts citos dzīves aspektos. Cilvēki nespēj doties uz ballīti, vai uzsākt sarunu ar svešinieku, dažreiz pat vienkārši ieskatīties kādam acīs.
Depresija
Sociālās fobijas var padarīt dzīvi tik saspringtu, tādā veidā cilvēki zaudē spēju priecāties, pastāvīgs nemiers un bailes var izraisīt depresiju
Ar hipnozes palīdzību no sociālajām fobijām var atbrīvoties, un vairumā gadījumu pilnībā tās novērst.