Veģetatīvā-asinsvadu distonija (VAD) - klīnisks sindroms, kas ietver sevī visdaudzveidīgākās izcelsmes un traucējumu tipu iekšējo orgānu darbības traucējumus, kas saistīti ar nepastāvīgāmto nervu regulācijas ”atkāpēm”

Cilvēka organismā visu iekšējo orgānu darbību kontrolē perifērā (veģetatīvā) nervu sistēma, kas sastāv no divām daļām: simpātiskā un parasimpātiskā. Tās pretēji ietekmē sirds, asinsvadu tonusu, arteriālā spiediena rādītāju, citu orgānu darbību. Piemēram, simpātiskā sistēma paātrina sirds ritma biežumu, bet parasimpātiskā - palēnina.

Normā, abas veģetatīvās nervu sistēmas daļas atrodas līdzsvara stāvoklī bez vienas dominācijas. Bet VAD provocējošie faktori izraisa to, ka šis līdzsvars ir izjaukts un organismā sāk aktivizēties vai nu simpātiskā vai parasimpātiskā sistēma. Tādā gadījumā slimības simptomi būs atkarīgi tieši no tā, kuras daļas darbība ir spēcīgāka.

VAD sastopamības biežums bērniem var sasniegt 25% un līdz ar vecumu tas pakāpeniski pieaug. Pieaugušo iedzīvotāju starpā no VAD cieš līdz 70% cilvēku.

Paātrinošais dzīves temps, stress, nelabvēlīgie ekoloģiskie apstākļi ir kļuvuši par cēloni, ka pēdējās desmitgadēs atklāto dotās saslimšanas gadījumu skaits stabili aug.

VAD rašanās cēloņi

Bērnu vecumā VAD attīstības cēloņi var būt iedzimtie faktori vai fiziskās attīstības tempu neatbilstība nervu-hormonālā aparāta brieduma līmenim.

Pieaugušajiem izprovocēt veģetatīvās-asinsvadu distonijas attīstību var:

·         Organisma izsīkums pārciesto aso vai hronisko infekcijas saslimšanu vai intoksikāciju dēļ.

·         Miega traucējumi, tādi ka bezmiegs, agra celšanās vai apgrūtināta aizmigšana.

·         Hronisks nogurums, nomākts noskaņojums, depresija.

·         Neregulāra, nesabalansēta ēšana.

·         Pārāk aktīvas fiziskās slodzes vai hipodināmija.

·         Organisma hormonālā pārbūves dzimumnobriešanas periodā pusaudžiem, grūtniecības vai klimaksa laikā sievietēm.

·         Klimata vai laika joslas maiņa.

Norādīto faktoru iedarbība uz pazeminātās organisma adaptācijas fona izraisa perifērās (veģetatīvās) nervu sistēmas darbības disbalansu. Tā stimulē bioloģiski aktīvo vielu izstrādes aktivāciju un vielmaiņas traucējumus sirds un asinsvadu audos, kas sāk neadekvāti reaģēt pat uz parastu slodzi.

VAD simptomi un tās galvenās izpausmes

Slimības izpausmes un simptomi var būt visdaudzveidīgākā rakstura un imitēt citas smagas saslimšanas. Bet visbiežāk tās ir sastopamas vairāku sindromu veidā:

1.Sirds-asinsvadu sindromu raksturo sirds ritma traucējumu rašanās (tahikardija, bradikardija vai aritmija), asi arteriālā spiediena līmeņa kritieni, neadekvātas perifēro asinsvadu  gultnes reakcijas (bālums, ādas seguma marmoritāte, asins pieplūšana sejai, ekstremitāšu salīgums).

2.Kardialģiskais sindroms, kura galvenais simptoms ir diskomforta sajūtu rašanās, dedzināšana un sāpes sirds apvidū vai aiz krūškaula pa kreisi. Tādas sajūtas nav saistītas ar fizisko aktivitāti un var rasties pat miera stāvoklī.

3.Hiperventilācijas sindroms, kas izpaužas elpošanas biežuma palielinājumā ar ieelpas grūtībām un gaisa trūkuma sajūtu.

4.Kaitināta zarnu trakta sindroms, kas izpaužas ar sāpēm apakšējā vēdera daļā, ar vēdera izejas nestabilitāti, vēdera uzpūšanos un biežu neregulāru defekāciju. Tāpat var būt gremošanas traucējumi - nelabums un vemšana, apetītes trūkums.

5.Traucētās sviedru izdales sindroms, ko raksturo pastiprināta svīšana delnu un pēdu apvidū.

6.Mainīta urinācija, kas uz iekaisuma pazīmju trūkuma fona slimniekiem izraisa biežas un sāpīgas urīnizvades sindromu.

7.Termoregulācijas pārkāpumu sindroms, kas izpauža stabilā un nonozīmīgā ķermeņa temperatūras pieaugumā bez vispārējās pašsajūtas un infekcijas pazīmju pasliktināšanās vai temperatūras pazeminājuma līdz 35-35,50С. Norādītie simptomi var būt periodiska (lēkmjveida) rakstura vai pastāvīgi. Ilgstoša saslimšana bez atbilstošas terapijas izraisa otrēju slimnieka astenizāciju, depresijas, dažādu fobiju attīstību un VAD gaitas pasliktināšanos.

Veģetatīvāsd-asinsvadu distonijas tipi

Saslimšana var norisēt vairākās klīniskās formās ar savām atšķirīgajām īpatnībām:

·         Hipertoniskais tips. Raksturo stabila arteriālā spiediena līmeņa celšanās bez vispārējās pašsajūtas izmaiņām. Dažos gadījumos slimniekiem var atzīmēt galvassāpes, vājumu, paaugstinātu nogurdināmību.

·         Hipotoniskais tips. Izpaužas ar arteriālā spiediena krišanos līdz 100 mm atzīmei, reiboni, asu vājumu, svīšanas paaugstināšanos.

·         Jauktais tips. To raksturo nestabils arteriālā spiediena līmenis, periodiski rodošās sāpes sirds apvidū vai aiz krūškaula, sirds ritma paātrināšanās vai palēnināšanās, ass vājums un reibonis.

·         Kardiālais tips. Tā gadījumā pacienti visbiežāk sūdzas par sāpēm sirds apvidū vai ribās, kas nav saistītas ar jebkādu aktīvu fizisku slodzi. Raksturo pārejoši sirds ritma traucējumi, kas pāriet bez medikamentozas iejaukšanās.

VAD diagnostika

Veģetatīvās-asinsvadu distonijas diagnozi nosaka tikai pēc vispusīgas pacienta izpētes un citas patoloģijas attīstības, kas līdzinās VAD, izslēgšanas.

Diagnostikas pasākumu uzskaitījums ietver:

1.Vispārējo asinsanalīzes laboratorisko izpēti, plazmas bioķīmiskā sastāva, asinsreces, hormonu līmeņu rādītāju bioķīmiskā sastāva laboratorisko izpēti. Nepieciešamības gadījumā veic urīna analīzes. Visbiežāk, doto pētījumu rādītāji neiziet ārpus normālo rādītāju robežām.

2.Funkcionālās metodikas, kas ietver iekšējo orgānu un galvas un kakla ultraskaņas izpēti EKG, arteriālā spiediena līmeņa monitoringu.

3.Mugurkaula staba rentgenogrāfiju, galvas un muguras smadzeņu tomogrāfiju.

4.Tuvo specialitāšu speciālistu konsultācijas.

Tikai pēc citu saslimšanu neesamības apstiprinājuma var diagnosticēt veģetatīvo-asinsvadu distoniju.

Veģetatīvās asinsvadu distonijas arstēšana

Lielākajai VAD pacientu daļai nav nepieciešama medikamentozā terapija. Ārstēšanas pamatu sastāda metodes, kas vērstas uz slimnieka dzīvesveida izmaiņām un nervu sistēmas darbības normalizāciju.

1.Stabila dienas režīma ievērošana ar obligāto pilnvērtīgo atpūtu. Normālais nakts miega ilgums katram cilvēkam ir individuāls. Bet vairākumam šis rādītājs ir mazāks par 8-9 stundām. Svarīga nozīme ir arī miega nosacījumiem Guļamistabbā nedrīkst būt smacīgi, ir nepieciešama regulāra vēdināšana un mitrā uzkopšana. Gultai ir jābūt ērtai, jāatbilst augumam un cilvēka komplekcijai. Labāk atdot priekšroku ortopēdiskajam matracim un spilvenam.

2.Darba un atpūtas periodu optimizācija. Lai atbrīvotos no VAD simptomiem, ir vienmērīgi jānodarbojas ar garīgo un fizisko darbu, maksimāli jāsamazina uzturēšanās laiks pie datora monitora un televizora. Šādas iespējas neesamības gadījumā katras 60-90 minūtes ir jāorganizē pārtraukums, jāizpilda acu vingrošana, muguras iesildīšanās.

3.Adekvāta fiziskā slodze. Optimālas ir nodarbības, kas noris svaigā gaisā vai ūdenī, turklāt ir nozīmīga muskuļu un sirds asinsvadu slodze. Visvairāk slimniekam, kas cieš no veģetatīõvās-asinsvadu distonijas, der peldēšana,ūdens aerobika, dejas, slēpošana un velosipēds.

Pie tādām slodzēm notiek saudzīgs sirds treniņš, normalizējas psihoemocionālais stāvoklis. Vienlaikus ir jāizvairās no sporta veidiem, kas pieprasa veikt asas kustības, augstus lēcienus vai ilgstoši uzturēties statiskā spriegumā. Tas rada asinsvadu papildslodzi un var izraisīt saslimšanas gaitas pasliktināšanos.

4.Diēta, ietverot ēdienkartē produktuas, kas bagāti ar kāliju un magniju. Tieši šie minerāli piedalās impulsu nodošanā nervu galiem, uzlabo sirds un asinsvadu darbību, atjauno nervu sistēmas darbības līdzsvaru. Tāpēc, VAD gadījumā tiek rekomendēta griķu un auzu putra, pupiņu kultūras, žāvētoiaugļi, rieksti, zaļumi, kartupeļi, burkāni un baklažāni.

5.VAD hipotoniskā tipa gadījumā ir jālieto produkti, kas ceļ asinsvadutonusu: zaļā tēja, dabīgā kafija, piens. Hipertoniskajā saslimšanas varianta no ēdienkartes ir jāizslēdz produkti, kas provocē arteriālā spiediena celšanos: stipra tēja un kafija, sālījumi un asi ēdieni.

6.Fizioterapijas metodes atstāj pozitīvu iedarbību uz veģetativo-asinsvadu distoniju pateicoties dažādu nervu sistēmas daļu mijiedarbības un asinsvadu tonusa normalizācijai. Tādas procedūras uzlabo asinsriti orgānos un audos, aktivizē vielmaiņas procesus.

7.Izmantojamu metodiku uzskaitījums ir pietiekami liels: elektroforēze ar ārstniecības šķīdumiem uz kakla mugurkaula daļas, ozokerīta vai parafīna aplikācijas uz apkakles zonas, lāzera apstarošana kombinācijā ar magnētu terapiju. Lielisku iedarbību atstāj ūdens procedūras. Visu VAD veidu gadījumā tiek ieteiktas kontrastainas vannas, cirkulārā un vēdekļa duša, zemūdens masāža, peldēšana.

8.Adatu refleksoterapija un masāža sekmē relaksāciju, trauksmainības un arteriālā spiediena līmeņa normalizāciju, miega atjaunošanos. Hipertoniskā tipa gadījuma iesakāmas masāžas kustības lēnā tempā ar pastiprināto iedarbību uz apkakles zonu. Hipotoniskajā VAD variantā, tieši otrādi,  masāžai ir jābūt ātrai un intensīvai.

9.Augu izcelsmes preparātu lietošana. VAD gadījumāar arteriālā spiediena paaugstināšanos der zāles ar sedatīvu un hipotenzīvu iedarbību (baldriāna, peonijas, māteres uzlējums). Hipotoniskais saslimšanas variants pieprasa preparātu ar stimulējošo un aktivizējošu efektu lietošanu(eleuterokokka, arālijas, žeņšeņa).

Gadījumā, ja uzskaitītās metodes neizraisa pozitīvu dinamiku saslimšanas gaitā, rodas nepieciešamība lietot ārstniecības līdzekļus:

1.Kālija un magnija preparāti (magnefars, magvits, asparkams, panangīns), kas uzlabo nervu impulsu vadītspēju, normalizē asinsvadu  gultnes tonusu.

2.Nootropie līdzekļi (fezāms, piracetāms, pirocezīns) - nervu sistēmas asinsapmaiņas procesu uzlabošanas un atšķirīgu orgānu līdzsvara atjaunošanas, aktivizācijas un darbības uzlabošanas līdzekļi.

3.Beta-adrenoblokatori (anaprilīns, atenolols, metaprolols) - preparāti, kas pazemina arteriālo spiedienu.

4.Trankvilizatori (fenozepāms, diazepāms) – līdzekļi ar izteiktu sedatīvu iedarbību, kas novērš panikas epizodes un nemiera stāvokļus VAD gadījumā.

5.Antidepresanti (amitriptilīns, levirons, cipraleks, prozaks) - preparāti, kas regulē centrālās nervu sistēmas darbību un novērš depresijas simptomus VAD gadījumā.

VAD proifilakse

Veģetatīvās-asinsvadu distonijas attīstības profilakse ir jāsāk jau bērna vecumā. Nereti, pastāv uzskats, ka bērnu VAD pāriet pat bez ārstēšanas līdz ar vecumu. Tomēr, ir pierādīts, ka pieaugušo pacientu vairākumam jau agrā bērnībā bija vienas vai otras klīniskās distonijas pazīmes, kas laika gaitā tikai pastiprinājās.

Lai novērstu saslimšanas attīstību,nepieciešams:

·         Normalizēt dienas režīmu, pilnvērtīgi atpūsties ne mazāk kā 8 stundas diennaktī.

·         Pareizi, regulāri un daudzveidīgi ēst.

·         Atteikties no visiem kaitīgajiem ieradumiem un kafijas lietošanas.

·         Aktīvs dzīvesveids, izvairīties no stresiem un nervu pārslodzēm.

Tādējādi, veģetatīvā-asinsvadu distonija ir saslimšana, kas nerada draudus cilvēka dzīvei, tomēr būtiski pazemina tās kvalitāti. Jebkuru VAD pazīmju esamība ir iemesls ārsta konsultācijai. Taču tikai savlaicīga un pareiza ārstēšana ir šī stāvokļa uzlabošanas vai pilnīgas izveseļošanās garantija.