Pozitīvā iztēle: mērķu radīšana, jaunu prasmju attīstīšana un problēmu risināšana

 

„Es slidoju, kur ripa iet, nevis kur tā ir bijusi”

(Greckis, Kanādiešu hokejists, 1985)

 

Ievads

 

12. un 13. Nodaļās, kuras atrodas šīs grāmatas 4.daļā zem nosaukuma Iztēles intervences: pozitīvas iztēles radīšana, fokusējas uz pozitīvās iztēles pielietošanu klīniskajā praksē. Šādā kontekstā frāze „pozitīva iztēle” tiek lietota, lai apzīmētu iztēles procedūras, kas sākušās, līdz ar pozitīvās iztēles paaudzi, nekā, negatīvo tēlu izraisīšanu un mēģinājumiem tos transformēt. Atšķirība starp šo nodaļu un 13.nodaļu ir tā, ka 13 nodaļas fokuss ir uz pozitīvās iztēles intervencēm cilvēkiem, kuri piedzīvojusi emocionālas un uzvedības grūtības ilgtermiņā, kur pretim šīs nodaļas fokuss ir tehnikas, kas ir noderīgas kognitīvajā terapijā, neatkarīgi no psihopataloģijas līmeņa. Tas ko šī nodaļa prezentē ir mērķu izvirzīšana, prasmju attīstīšana un problēmu atrisināšana, kas var tikt uzlabotas, izmantojot iztēli.

 

4.daļa katrā ziņā šeit ir samērā maz KBT pētījumu kuri bāzētos pozitīvas iztēles ietekmes pētīšanā. Tas ir iekļauts šajā grāmatā, lai:

Pozitīvās iztēles intervenču potenciālā vērtība ir ierosināta atsaucoties uz pamatotu teoriju kopumu un pieaugošā skaita empīriskiem datiem, kas nāk no neirozinātnes, kognitīvās zinātnes un sporta psiholoģijas (Decety and Grezes 2006; Holmes et al. 2006, Holmes et Collins 2001; Lang 1994). Piemēram, pozitīvo iztēles telu radīšanai piemīt spēcīga ietekme uz emocijām (Holmes et al. 2006; Holmes et al.2008d) un uzlabojas spēja izvirzīt mērķus un attīstīt prasmes (Cumming and Ramsey 2008; Jones and Stuth 1997; Taylor et al.1998).

Daži KBT klīniskie praktiķi (Beck 2005; sander and Wills 2005) atbalsta iztēles lietošanu, lai uzlabotu KBT standarta tehniku efektivitāti, piemēram, mērķu izvirzīšanu.

Klīniskajā populācijā, pilotpētījumi ir sniegusi atbalstu pozitīvās iztēles pieejām, tai skaitā žēlsirdīga/ līdzcietīga prāta treniņam (compassionate mind training) (Gilbert 2010; Gilbert and Irons 2004); konkurējošas (competitive memory training (COMET)) (Korrelboom et al, 2008, Korrelboom et al 2009b) un pozitīvas iztēles radīšana depresijas gadījumā (Blackwell and Holmes 2010).

Nesenākie eksperimantalie pētījumi pozitīvās pieredzes praksē (Holmes et al. 2006, 2008a, 2009c) un pieaugošo pētījumu bāze pozitīvās psiholoģijas intervencēs (Lyubomirsky 2007), pozitīva iztēle strādā KBT un izskatās, ka būs izaugsme nākotnē šai jomā.

 

Attiecības starp pozitīvās psiholoģijas intervencēm un KBT intervencēm ar mērķi transformēt negatīvo iztēli

 

Šeit ir dažas konkrētas pārklāšanās starp stratēģijām, kas ir identificētas kā pozitīvas iztēles radīšana 4. grāmatas daļā (nodaļa 12-13) un tām, kas modificē negatīvo iztēli, un kas atrodas nodaļās 8-11. Piemēram, abas – gan pozitīvā iztēle un transformējošās iztēles fokuss ir vērsts uz jaunu kognīciju izpausmi, lai radītu garastāvokļa (mood) un uzvedības izmaiņas un abi pieprasa domājošu/atspoguļojošu (reflective) stāvokli. Lai vai kā, šeit ir arī atšķirības akcentos, kas ilustrētas Tabulā 12.1.

 

            Ja transformējošās stratēģijas bieži akcentē negatīvās iztēles nozīmes atvasinājumu (the derivation) pirms to transformē, pozitīvās iztēles stratēģijas fokusējas jau no paša sākuma radīt pozitīvu iztēli no jauna. Un ir arī citas atšķirības: notiekoši mēģinājumi un praktiski pielietojumi rada sevišķi nozīmīgas stratēģijas pozitīvās iztēles intervencēs, kas attīsta un izkopj jaunas prasmes sportā. 

 

Tabula 12.1 Transformējošas iztēles salīdzinājums ar Pozitīvo iztēli

 

Negatīvo tēlu transformēšana

Pozitīvo tēlu radīšana

Iztēles raksturs/veids

Negatīvs

Spontāns

Piespiedu

Izvairīšanās

Pozītīvs

Konstruēts/Izveidots

Brīvprātīgs

Iesaistīšanās

Emocijas

Augsts līmenis negatīvo emociju, kas tiek piedzīvots negatīvas iztēles laikā

Pozitīvas emocijas (uzbudinājums, laime, siltums, rūpes utt.) jaunas iztēles konstruēšanas un praktizēšanas laikā.  

Iztēles fokuss

Ierobežots skaits negatīvu scenāriju ( karstie punkti)

Tiek stimulēti diapazons pozitīvu scenāriju, tad pārbaudīti, novērtēti un pielāgoti.

Izmaiņu process

Izraisīt un izsaiņot (unpack) nozīmi;

Reflektējošs stāvoklis;

Iepazīstināt un integrēt nesavienojamo informāciju;

Konstruēt pozitīvos tēlus;

Iestudēt/praktizēt;

Pārskatīt un pielāgot.

Vēlamie rezultāti

Mērķis ir izbeigt patvaļīgu negatīvo tēlus atsaukšanu atmiņā un atvieglot negatīvos afektus.

Mērķis ir integrēt pozitīvos tēlus un atmiņas, kas uzlabo jaunas prasmes un jaunus uzvedības veidus (new ways of being).

 

Pozitīva iztēle un sporta psiholoģija

 

Pozitīva iztēle ir viens no galvenajām psiholoģiskajām intervencēm sporta psiholoģijā, kas balstās uz pētījumiem, kuri veikti vairākās dekādēs (Cumming&Ramsey 2008). Šobrīd ir maza pārklāšanās starp sporta psiholoģiju un KBT iztēles literatūru.  Atšķirība no KBT literatūras, iztēles pētījumi sporta psiholoģijā fokusējās uz pozitīvo iztēli un maz pievērš uzmanības negatīvajai iztēlei. Iespaids, kas radies no sporta psiholoģijas literatūras ir ka negatīvo iztēli ir velēšanās apiet. Turpretī līdz pat šai dienai KBT ir veltījis mazu uzmanību tam, lai apzināti konstruētu pozitīvus tēlus.

Tā ka nav sevišķi daudz pētījumu par pozitīvo iztēli KBT, tad šajā nodaļā balstīsies uz sporta psiholoģijas literatūru, izskatot KBT intervenču iespējamos pielietojumus. Šo divu literatūru tālākā izmantošana varētu būt abpusēji izdevīga.

 

“Mentālās stimulācijas” koncepts

 

Centrālais pozitīvās iztēles koncepts ir mentālā stimulācija (mental stimulation) (Greitemeyer and Wurz 2006; Taylor and Pham 1999.; Taylor et al 1998). Mentālā stimulācija dod iespēju klientiem radīt pagātnes vai nākotnes notikuma vai notikumu reprezentācijas iztēlē un stimulēt to izklāstu/ atraisīšanos (unfolding). Cilvēks iespējams ir unikāla būtne dzīvnieku pasaulē ar savu spēju projicēt sevi uz priekšu vai atpakaļ laikā, kas pārsniedz mēnešus un gadus (Wheeler et al, 1997). Mentālā stimulācija var ietvert pagātnes notikumu atsaukšanu (piem., uzvedos kā pele, kad netaisni tiku kritizēta no vadītāja), problēmas risināšana – ko varētu darīt savādāk; iedomāties hipotētisko nākotnes scenāriju un saredzēt, ko varētu darīt dažādos apstākļos (piemēram, iedomāties sevi šī vadītāja vietā), vai kombinēt patiesus un iedomātus notikumus, piemēram, iestarpinot iedomātajā scenārijā, ko būtu varējis teikt, kad vadītājs kritizēja. Iztēles stimulācija ļauj klientam identificēt nākotnes mērķus un procesu/veidu kā tas tiks sasniegts. Tas dod iespēju attīstīt problemu risināšanas un emocionālās pašregulācijas prasmes un stimulē šis prasmes dažādos apstākļos (Taylor et al.1998). Īsumā, ar paša radītu pozitīvo iztēli vai caur datoru (or through elicitation by computer) ir iespējams, iztēlē stimulēt pozitīvu scenāriju ar pozitīviem rezultātiem.

 

Kā jau diskutēts iepriekš, mentālā stimulācija iztēlē var bagātināt standarta kognitīvās terapijas stratēģijas, tādas kā mērķu izvirzīšana, prasmju attīstīšana un problēmu risināšana.  Šajā procesā klienta pašapziņa (self-confidence) un motivācija bieži tiek paaugstināta. Kā rakstīja Bandura “cilvēki, kas iztēlojās sevi darām kaut kādu darbību sekmīgi, paaugstina savu uztverto efektivitāti, kas palielina iespēju, ka nākotnē parādīsies pozitīvi notikumi” (skat. Nodaļa 3). Kamēr ir maz literatūras par to kā KBT tehnikas ietekmē iztēles praktizēšana, uzlabojot KBT tehnikas, ir pierādījumi no citām sfērām t.i. sporta psiholoģijas, veselības psiholoģijas un kognitīvās zinātnes, kas izsaka iztēles simulācijas vērtību.

 

Pēc īsas diskusijas par socializācijas un formulējumiem, atlikusī šī nodaļa ir sadalīta 3 sekcijās: mērķu izvirzīšana, jaunu prasmju attīstīšana un problēmu risināšana, lietojot pozitīvo iztēli. Katras sekcijas fokuss ir mazliet atšķirīgs. Galvenais fokuss mērķu izvirzīšanā ir tēlu konstruēšana un mentālā stimulācija. Fokuss uz jaunu prasmju attīstīšanu būtībā ir mēģinājums iztēlē ( un tik pat labi tēlu konstruēšana).  Kurpretim, galvenais fokuss problēmu risināšanā ir uz pārbaudīt, izvērtēt un pielāgot iepriekš konstruētos tēlus. Tas pats tēlu konstruēšanas process, iemēģināšana iztēlē un pārbaudīšana-izvērtēšana-pielāgošana ir centrālais jautājums nākamajā nodaļā Creating New Ways of Being.

 

 

Socializācija

 

Mērķu izvirzīšana, prasmju attīstīšana un problēmu risināšana ir standarta procedūras kognitīvajā terapijā. Klientus parasti iepazīstina ar šīm idejām sakuma sesijās (Sanders and Wills 2005; Westbrook et al.2007). Ko klienti iespējams negaida ir procedūras ar aizvērtām acīm, kuru laika tie iztēlojas sevi multi-sensori nākotnes scenārijos. Ja terapeits iepazīstina ar iztēles stratēģijām, lai veicinātu mērķu sasniegšanu vai spēju attīstību, klients var pieprasīt tam pamatojumu/skaidrojumu (rationale).

 

            Par dažiem no šiem iztēles intervenču pamatojumiem jau tika diskutēts 5.nodaļā. Mērķu izvirzīšanai, prasmju attīstīšanai un problēmu risināšanai, biezi palīdzoši ir jautāt klientam ko viņi redz sevi darām (iztēlē) problemātiskā situācija, piemēram, kad atbild  uz kritizēšanu vai sarunu ar vadītāju.  Pateicoties iepriekš iegūtam detalizētam aprakstam, ieskaitot jūtas, terapeits vaicā klientam ka viņš domā ka/ vai šie teli var ietekmēt veidu kā viņš reaģē šādos apstākļos, un noskaidro izņēmumus: “Kā būtu ja šis tēls mainītos, un tu redzētu sevi sava prata acīm atbildot noteikti un pārliecinoši? Kā tev šķiet tam būtu ietekme uz to, ko dari realitātē? ” (skatīt arī Formulēšanas sekciju tālāk).  Sokrātiskie jautājumi šeit parasti palīdz klientam redzēt attiecības starp viņa tēliem un viņa uzvedību.

 

            Daudziem klientiem, tas var būt arī noderīgs attēlojot analoģiju ar prasmju būvēšanu sportā, un ļaujiet viņiem zināt par pētījumiem sporta psiholoģijā. Ir palīdzoši klientam zināt, ka sporta prasmju praktizēšana iztēlē konsekventi apstiprina sportiska snieguma uzlabošanos un prasmju attīstīšanos, un Top sportisti lieto iztēli vairāk nekā zemākā līmeņa sportisti. Piemēram, bijušais pasaules gada futbolists Ronaldino paziņoja, ka viņš pavada daudz laika praktizējot iztēlē:

“Kad es trenējos, viena no lietam uz ko es koncentrējos ir radīt galvā mentālu ainu kā vislabāk nogādāt bumbu komandas biedram, vislabāk atstājot viņu vienu priekšā konkurentu vārtsargam. Tas ko es daru vienmēr pirms spēles,.. vienmēr, katru nakti un katru dienu – es mēģinu un izdomāju lietas, iztēlojos spēles, par kuram neviens pats nebūtu domājis un darot to vienmēr paturu prata konkrētas stiprās puses katram komandas biedram, kuram es padodu bumbu.. Es iztēlojos spēli… ”

Kā atzīmēts 5.nodaļā funkcionālā ekvivalences teorija (functional equivalence theory) nodrošina citu svarīgu pamatojumu iztēles intervencēm, Pētnieki ir norādījuši, ka tās pašas neironu struktūras tiek izmantotas gan iztēlojoties prasmes, gan arī tad kad tās reāli tiek veiktas (Kossly et al, 2001)

Tēls: Prezentēju publikas priekšā. Zaudēju vārdus. Uz skatuves izskatos stulbs

 

Attēls.12.1 Mikroformulēšanas ietekme uz negatīvo domāšanu

 

 

 

 



 

 

Mikroformulēšana

 

Vienkāršas mikro formulēšanas diagrammas var attīstīt kopa ar klientu, lai paskaidrotu pozitīvās iztēles lomu. Sākot ar negatīvu tēlu, un iesaistoties Sokratisko jautājumu procesā. Pirmā diagramma var ilustrēt negatīvās efektu (attēls 12.1). Sekojot tam, terapeits var vadīt klientu caur tādu pat procesu, sākot ar pozitīvu tēlu, un vaicājot tālākos jautājumus par to tālāko ietekmi (attēls 12.2). Šeit būs piemērs ar Žaku, kurs cieta no sociālās trauksmes. Viņš tiks apskatīts tālāk nodaļā.