Iztēles izpēte

 

            Iepriekšējās nodaļās mēs atzīmējām, ka iztēlei ir svarīga loma psiholoģisko traucējumu ģenēzē un uzturēšanā. Tomēr, kā jau mēs bijām apskatījuši 5.nodaļā, ja terapeiti savā darbā neskar iztēles jautājumus, klienti var arī neziņot viņiem par to. Tādēļ iztēles izpēti būtu jāietver jebkūrā KBT psihoterapeitiskas izpētes procesā.

            Kā jau esam noteikuši, iztēle var spēlēt svarīgu lomu klienta prezentācijā, sekojoši, terapeitam būtu jāuzdod vairāki jautājumi, lai veicinātu turpmāku šī koncepta jēdziena priekš klienta izpēti. Līdzīgi parējiem KBT psihoterapeitiskas izpētes aspektiem, arī iztēles izpētei būtu jābalstās uz specifiku un detaļām.

            Jautājumi, kas palīdz klientam saprast, ko mēs domājam ar iztēli, un sagatavoties iztēles intervencijām, bija apspriesti iepriekšejā nodaļā. Šajā nodaļā mēs apspriežam tehnikas, lai izpētītu tēlu saturu un to nozīmi. kā arī noteiktu klienta metakognitīvas pārliecības par iztēles būtību (skat.2.nodaļu); piemēram, vai tēls ir domāts kā mentāls notikums (kuram var būt izkropļots saturs), vai tam ir piešķirta īpaša nozīmība, jo tas tiek uztverts kā kaut kas reāls un viennozīmīgi valīds. Būdami klinicisti, mēs arī esam ieinteresēti atklāt saistības starp tēliem un pagātnes pieredzi: piemēram, noteikt pakāpi, līdz kurai tēli var aktualizēties no reālajām atmiņām (skat.9.nodaļu), un arī to, vai klients ir pats piefiksējis šo raduhbšos saistību.

            Šajā nodaļā mēs detalizēti izpētīsim, kā var novērtēt augstāk minētos tēlu elementus. Mēs aprakstīsim, kā:

novērot tēlu esamību un veicināt to izpēti

detalizēti izpētīt tēlus

identificēt tēlos "iekapsulētas" nozīmes

novertēt klienta meta-kognitīvas pārliecības par tēliem

novērtēt tēlu iedarbību kopumā xxxxxxx

novērtēt klienta atbildes reakciju uz tēliem xxxxxxx

izsekot tēlu vēsturiskus avotus xxxxxxx

apkopot visu informāciju un virzīties pie formulējuma xxxxxxx

 

 

 

Tēlu novērošana un to izpētes veicināšana

 

            Kā jau mēs redzējām iepriekšejā nodaļā, klientiem var būt nepieciešama palīdzība, lai noskaņotos uz tēliem. Terapeits var paskaidrot: "Dažiem cilvēkiem tēli ir kā mazas "bildes" prātā vai attēli, kuri ir sajaukti ar viņu domu plūsmu, kas rodas grūtās situācijās. Citiem tie ir kā skaņas vai cilvēku balsis, vai īpatnējas ķermeņa reakcijas, piemēram, cilvēks jūtas mazs un trausls vai it kā viņš būtu ieslēgts kastē, tēlu var sajust arī kā smaržu un garšu. Sākotnēji šie tēli var būt neskaidri un izpluduši, vai arī šķietami bezjēdzīgi, tomēr var izrādīties ļoti vērtīgi pieversties tiem.

            Neskatoties uz to, ka tēli var nest svarīgu informāciju, cilvēki var nevēlēties tiem pietuvoties vai izpētīt, ja tas šķiet frustrējošs. Tomēr būtu vērts izpētīt tēlus un atmiņas drošā vidē pie terapeita tieši tādēļ, ka šo procesu var pavadīt klienta specīgas emocijas, kuras parasti kalpo kā situācijai piedevētā  nozīmīguma marķieri. Terapeitam būtu jāiedrošina klientu "izvilkt" tēlus apziņas līmenī un izpētīt tos, lai spērtu pirmo soli problēmas izpētē.

            Ja klients izrāda pretestību tēlu brīvprātīgajā apzināšanā, terapeits var palīdzēt viņam baiļu no procesa, to izpētes plusu un mīnusu izskaidrošanā. Dažreiz tam traucē metakognitīvas pārliecības (skat.zemāk). Piemēram, klients var uzskatīt, ka tēlu pavada neatslabstoši intensīvas emocijas, vai reālais, bailes izraisošs notikums var notikt, ja "izvilkt" tēlu apziņas līmenī. Kā mēs redzējām 5.nodaļā, šajā gadījumā var palīdzēt psihoedukācija un iedrošināšana -- tas var pamudināt klientus izpētīt dažas no viņu pārliecībām drošajā vidē terapeita kabinetā (skat.8. nodaļas sekciju par manipulācijām ar iztēli).

            Gadījumā, ja ir manāma klienta ilgstoša izvairīšanās no tēlu izpētes, var pieļaut, ka klienta saprātne par to, ko viņš var just vai domāt problemātiskajā situācijā, ir diezgan neskaidra. Klienta problēmatisku situāciju saturs var izsaukt informatīvus tēlus, tādēļ ekspozīcija problēmai reālajā dzīvē ir labs veids, ka pārbaudīt to, ka terapeits vai/un klients neko nav palaiduši garām. Klientam var izskaidrot duālo pārliecību sistēmas jēdzienu (skat. 1. un 2.nodaļu), ar piemēru no klienta dzīves palīdzību. Piemēram, cilvēks ar zirnekļu fobiju var uzskatīt, ka viņš varētu tikt galā ar zirnekļiem līdz brīdim, kad viņš ierauga lielu spalvainu zirnekli vannasistabā, tomēr reālajā situacijā arī mazs zirneklis var izraisīt satraucošu tēlu un distresu.  

            Terapeits var izskaidrot klientam, ka izvairīšanās no tēlu izpētes nozīmē, ka svarīga informācija var palikt ārpus apziņas un līdz ar to nesasniedzama, tādēļ klienta problēmas izpētes nolūkos būtu lietderīgi tomēr pakļaut sevi problemātiskām situācijām, izmantojot tēlus. Ekspozīcija problēmai var izsaukt asociatīvus tēlus, emocijas un nozīmes, sekojoši, terapijas process var tikt adekvāti pielāgots. Pildot mājasdarbu, klients var eksperimentēt ar ekspoziciju, pierakstot savus novērojumus. Tapat, terapijas sesiju laikā, terapeits var nodrošināt objektus vai izveidot tādas iztēlojamas situācijas, kuras izraisīs emocijas un tēlus, vai arī būt klientam blakus ievadot viņu reālajā situacijā -- šai gadījumā klients tiek mudināts piefiksēt un komentēt savas afektīvas un ķermeniskas reakcijas, domas, atmiņas, pozas, žestus un uzvedību. Pēc tam terapeits un kients kopā reflektē par to, kas notika un kā tas viss iet kopā.

            Ir labi, ja klients raksta dienasgrāmatu vai pieraksta automātiskas domas, tai skaitā aprakstot arī "bildes" un atmiņas, kas nāk prātā (tāpat kā domas un jūtas) starp sesijām (skat.zīm.6.1).

            Jautājumi, kas palīdz klientam noskaņoties uz tēliem (t.i. burtiskie vai metaforiskie tēli, sapņi, atmiņas) var ietvert:

Kas iešavās prātā tajā situācijā?

Kāda bilde "uzzīmējās" prātā?

Vai izveidojās mentālais tēls?

Kādas atmiņas nāca prātā?

Vai Jūs to redzējāt ar sava prāta aci/dzirdējāt ar sava prāta ausi?

Kā Jūs to izjūtāt savā ķermenī?

Kam tas ir līdzīgs?

 

 Ciešāka tēlu izpēte

 

            Pavērojot dažus no tēliem (piemēram, ar pazemošanas pieredzi saistītus tēlus), nākamais solis ir ciešāka to izpēte ar mērķi pilnībā aptvert klienta tēlu saturu un nozīmīgumu. Metafora, kuru var izmantot šī procesa būtības izskaidrošanai, ir sekojošā: tas ir līdzīgs klikšķināšanai uz ikonas uz datora ekrana, lai varētu kārtīgi atvērt un izpētīt faila saturu. Terapeits var paskaidrot klientam, ka tēlu fokusēšanas process atklāj daudz agrāk neredzamu detaļu, kā to minēja Jungs (Jung, 1935; izdots 1990, p.193).

            Ciešākai tēlu izpētei klientu lūdz izraisīt tos savā prātā, aizverot acis un aprakstot tik daudz detāļu, cik ir iespējams, stāstot tagadnes laikā un "es" formā. Apraksts var iekļaut iztēlojamus notikumus, kuri novēda pie situācijas, to, kas varētu notikt talāk, izraisītās emocijas, redzamās bildes nozīmi, tās nozīmīguma novērtējumu, dažādas sensora rakstura detaļas utml. Brīdī, kad tēls ir izraisīts un tiek pētīts, tas parasti kļūst spilgtāks, detalizētāks un frustrējošāks, jo tas ir sasniedzis apziņas līmeni. Dažas tēla satura detaļas var pārsteidz klientu. Tā, augstāk aprakstītajā pazemošanas pieredzes piemērā, rūpīga izjautāšana noved pie pilnīgākas situācijas satura un konteksta detalizācijas (kā cilvēks iztēlojas pāridarītāju izskatu, citu cilveku reakciju, vietu un situāciju).

            Tipiskās tēlu fenomenoloģijas piemēri ir apskatīti 2.nodaļā. Tēls var būt pagātnē vai šobrīd notikušais, kā arī kāda nākotnes notikuma bilde. Tas var atspoguļot cilvēka bailes vai ārējas briesmas, priekšstatu par sevi, vai to, kas var notikt ķermenī. Tās var būt atmiņas par pagātnes notikumu, kuras var būt pamatīgi piesatinātas ar tādām emocijām, kā bailes, bezpalīdzība un šausmas (īpaši PSTS gadījumā), vai atmiņas par zaudējumu, ģimenes strīdu vai neveiksmēm (īpaši depresijas gadījumā). Tas var būt metaforiskais tēls vai fantāzija, kuras saturs atspoguļo kādu esošu nepatīkamu stāvokli, vai naktsmurgi, kas atspoguļo esošas šaubas. Var būt iedarbinātas jebkādas sajūtas, bet visbiežāk tās ir vizuālas vai somatiskas.   

            Noderīgi jautājumi, lai izraistītu pēc iespējas plašāku detalizāciju:

Kas notiek Jūsu iztēlē?

vai Jūs varetu to aprakstīt, it kā tas notiek šobrīd?

Ko Jūs redzāt, dzirdāt, saožāt, kādu garšu sajūtat, kāda ir sajūta Jūsu ķermenī?

Kas noveda pie tā?

Kā Jums šķiet, kas notiks tālāk?

Kā tas liek Jums justies?

 

"Iekapsulētās" nozīmes identificēšana

 

            Kā mēs jau redzējām 2.nodaļā, klientam, kurš mokas no uzmācīgiem tēliem, tēli parasti nes svarīgus zīņojumus. Šie ziņojumi var rasties no pagātnes un tagadnes pieredzes izkropļotiem novērtējumiem. Priekš kognitīvā terapeita tēlos iekapsulēto pārliecību "atkodēšana" ir svarīgs solis. Klienta novērtējumi var būt ļoti idiosinkratiski, un sākotnēji šķietami līdzīgi tēli var izrādīties ar pilnīgi atšķirīgām nozīmēm. Piemēram, pēc autoavarijas daudziem klientiem rodas automašīnas, kura tūlīt ietrieksies klienta transportlīdzeklī, tēls. Klienti var šīm tēlam var piedēvēt virkni dažādu nozīmju:

"es tūlīt nomiršu"

"es tūlīt nogalināšu cilvēku"

"tā ir mana vaina"

"es esmu neveiksminieks; ar mani vienmēr notiek sliktas lietas"

"šī avarija ir sods, jo es esmu slikts"

"šis vadītājs ir pilnīgs idiots"

"es mocījos savā darbā, lai varētu agrāk iet pensijā, un es vairs to nekad tneizbaudīsu"

            Tātad, pētot tēlus pat par tādu notikumu, kurš izskatās šķietami vienkāršs, mums vienmēr ir  nepieciešams laiks, lai atklātu, ko tas nozīmē par cilvēku, citiem, apkārtējo pasauli un nākotni.

            Noderīgi jautājumi tēliem piedēvētās nozīmes izpētei:

Kad Jūsu prātā ir šī bilde/atmiņa/sapnis, kā Jums sķiet, ko tas nozīmē par

-- Jums?

-- citiem?

-- apkārtējo pasauli?

-- nākotni?

            Tiklīdz nozīmes ir identificētas, no klienta būtu jādabū ticības katrai pārliecībai novērtējumu pēc skalas (reitingu). Šīm nolūkam tiek uzdots sekojošais jautājums:

            "Pēc skalas no 0 līdz 100% cik daudz Jūs tagad tam ticāt?

 

Metakognitīvo pārliecību par iztēles procesu novērtēsana

 

            Klīniskā pieredze paredz, ka papildus tēlu saturam klientiem var būt virkne negatīvu un/vai pozitīvu metakognitīvo pārliecību (Wells, 2000) par iztēles procesu. Šīs pārliecības ietekmēs to, kā klients rīkosies reaģējot uz saviem tēliem, sekojoši, var ietekmēt procesa gaitu. Pēc satura izpētes terapeits var uzdot klientam vairākus atvērtos jautājumus par to, kādu nozīmību klients piešķir  uzmācīgiem tēliem, kurus viņš piedzīvo. Šādā veidā var attīstīt dažādus minējumus, un sekojošiem jautājumi var kalpot šīm mērķim:

Kad Jūs piedzīvojāt tēlus, vai tas šķita Jums reāls, it kā tas būtu patiesībā notiekošais apkārtejā pasaulē?

Vai tas šķiet kā notiekošais šobrīd?

Vai tas atspoguļo pagātni, tagadni vai nākotni?

Kā Jūs to interpretējat?

Vai tas šķiet kā biedinājums?

Vai tas sķiet kā brīdinājums?

Vai Jums ir bail no tā, kas varētu notikt ar Jums, ja Jūs paturēsiet šo tēlu prātā?

Vai Jums ir bail, ka Jūs varētu sajukt prātā, nomirt, sabrukt vai tikt pārņemtam ar to, ja ļausiet tam palikt Jūsu prātā?

Vai Jums sķiet, ka Jūsu tēls var mainīt realitāti?

Vai Jūs domājat, tas var ietekmēt citus cilvēkus?

Vai Jūs domājat, ka pozitīvs tēls par kaut ko var palielināt (samazināt) varbūtību, ka tas notiks?

Vai Jūs domājat, ka negatīvs tēls par kaut ko var palielināt (samazināt) varbūtību, ka tas notiks?

Vai Jūs domājat, ka paturot šo tēlu prātā, tas var ievilkt Jūs pagātnē/ citā realitātē?

Vai Jums šķiet, ka šī tēla esamība Jūsu prātā padara Jūs par sliktu cilvēku?

Vai Jūs domājat, ka paturot negatīvu tēlu prātā palīdzēs Jums pieņemt labāku lēmumu, ko darīt?