Gadījumos, kad psihoterapija palīdz kādam justies labāk, kādas tad šajā gadījumā izskatās smadzeņu izmaiņas? Ar šo jautājumu Kanādas psiholoģijas zinātnes zinātnieku komanda devās pie pacientiem ar sociālās reakcijas traucējumiem. Viņu atklājumi ir publicēti žurnālā Psiholoģijas Zinātne, ko izdod Psiholoģijas Zinātnes Asociācija.

Sociāla rakstura nemiera traucējumi ir vispārēji traucējumi, ko iezīmē bailes no kontakta ar citiem sociuma locekļiem un bailes tikt negatīvi novērtētam. Zāles un psihoterapija palīdz cilvēkiem ar šāda veida traucējumiem. Bet psihoterapijas neiroloģisko efektu izpēte nopietni atpaliek no zāļu preparātu radītajām smadzeņu izmaiņām.

"Mēs vēlējāmies izsekot pacientu smadzeņu darbības izmaiņām pēc psihoterapijas," saka Universitātes pētnieksVladimirs Miskovics, kas arī ir pētījuma autors.

Šim mērķim komanda- Deivida Miskoviča vadībā (Vaterlo Universitāte), kopā ar Luisu Šmidtu, Diānu Santesso un Rendiju Makkabiju; Martinu Entoniju no Raijersonas Universitātes - izmantoja elektroencefalogrammas jeb EEG, kas mēra smadzeņu elektrisko mijiedarbību reāllaikā. Tā fokusējas uz "delta-beta savienojumu," kas saistīts ar paaugstinātu satraukuma līmeni.

Pētījumā piedalījās 25 pieaugušie ar sociālās vides apstākļu izraisītajiem nemiera traucējumiem, pētījums norisinājās Hamiltonā, Ontārio klīnikā. Pacienti piedalījās grupu kognitīvās uzvedības terapijas sesijās 12 nedēļu garumā.Tā ir strukturēta metode, kas palīdz cilvēkiem noteikt - izaicināt- savus domāšanas modeļus, īpaši tos, kas satur sāpīgu un suicidāla rakstura uzvedību.

Divas kontroles grupas- studenti, kas pārbaudīja ārkārtīgi augstus vai galēji zemus sociālā satraukuma līmeņus – netika pakļauti psihoterapijai.

Pacienti izgāja četras EEG - divas pirms psihoterapijas, vienu tās laikā un vienu divas nedēļas pēc pēdējās sesijas. Pētnieki ievāca dalībnieku EEG datus gan mierīgā stāvoklī, gan stresa pilna vingrinājuma gaitā: īsa sagatavošanās runai par aktuālu tematu, piemēram, nāves sods vai viendzimuma laulības; dalībniekiem  tika paziņots, ka runa būs jāprezentē diviem cilvēkiem un tā tiks ierakstīta. Turklāt, kompleksā novērtējuma fokuss bija pacientu bailes un satraukums.

Kad tika salīdzināti pirms un pēc terapijas EEG rezultāti ar kontroles grupām, atklājās: pirms terapijas klīniskās grupas delta-beta korelācijas līdzinājās augsta līmeņa nemiera kontroles grupas rādītājiem un bija daudz augstākas par zemā līmeņa satraukuma grupas datiem. Pētījuma gaitā  uzlabojumi pacientu smadzenēs gan pēc pašu petāmo, gan pētnieku atzinuma bija pamanāmi un nemiera simptomi bija manāmi zemāki. Un galarezultātā, pacientu testu rezultāti bija analogi zema-nemiera līmeņa kontroles grupas rādītājiem.

"Mēs nevaram droši un ar pilnīgu  pārliecību apgalvot, ka psihoterapija maina smadzenes," brīdina Miskovičs. Viena lieta, ka daži pacienti lietoja zāles, kas varēja sabojāt rezultātu tīrību. Bet Ontārio Garīgās Veselības Organizācijas pētījumi  ir "svarīgs pirmais solis" šajā virzienā, it īpaši, attiecībā uz nemiera un satraukuma bioloģijas izpratni un labākas terapijas izstrādi.

Tāpat šis darbs spēja mainīt terapijas uztveri. "Ierindas pilsoņi sliecas domāt, ka sarunu terapija nav 'reāla,' savukārt, medicīniskos preparātus viņi asociē ar pierādītu zinātni un reālām fizioloģiskām izmaiņām," saka Miskovičs. "Tomēr galarezultātā, jebkuras programmas efektivitāte ir jānosaka ar smadzeņu darbības un nervu sistēmas mērījumu palīdzību. Ja smadzenes nemainās, nebūs arī uzvedības vai emociju izmaiņu".

Atsauce uz pētījuma aprakstu:

1.                  V. Miskovic, D. A. Moscovitch, D. L. Santesso, R. E. McCabe, M. M. Antony, L. A. Schmidt. Changes in EEG Cross-Frequency Coupling During Cognitive Behavioral Therapy for Social Anxiety Disorder. Psychological Science, 2011; DOI: 10.1177/0956797611400914