Mīti

Ja viss, ko jūs zināt par psihoterapiju, nāk no TV vai kinofilmām, jums var būt maldīgs uzskats par to, kas patiesībā notiek klīniskā psihologa kabinetā. Pārliecinieties, ka jūs zināt patiesību un neticiet maldīgiem mītiem- tā jūs spēsiet iegūt vislabākos psihoterapijas rezultātus.

Mīts:

Tikai  “sajukuši” cilvēki vēršas pie psihoterapeita.

Realitāte:

Nav tiesa. Cilvēki vēršas pie psihoterapijas neskaitāmu ikdienas dzīves problēmu dēļ. Daži ar psihoterapijas palīdzību mēģina tikt galā ar depresiju, nemieru, stresu vai kādas ļaunprātīgas izmantošanas sekām. Kāds vēlas tikt galā ar būtiskām uzvedības problēmām vai pārvarēt darba zaudēšanas, šķiršanās vai mīļotā cilvēka nāves sekas.

Kāds nespēj tikt galā ar vecāka pienākumiem, darba un ģimenes atbildību, medicīnisku slimību,vēlas uzlabot attiecību veidošanas iemaņas vai tikt galā ar citiem stresa faktoriem, kas var ietekmēt mūs visus. Vēl kāds psihoterapijas gaitā vēlas apgūt jaunas un efektīvas problēmisituāciju risināšanas iemaņas.

Bailes un kauns vērsties pie psiholoģiskās palīdzības ir ļoti spēcīgs apturošais un bremzējošais faktors.Tomēr mūsdienās vēršanās pēc šīs palīdzības ir gudrības pazīme.

Kad jums sāp zobs, jūs taču negaidat kamēr zobu sāpes pāries?

Pētnieki turpina atrast arvien jaunus faktus par garīgās veselības milzīgo nozīmi cilvēka fiziskās veselības kontekstā, saucot to par prāta-ķermeņa veselības apvienojumu. Emocionālās problēmas var izpausties kā fiziski simptomi. Un kad mēs esam fiziski slimi, iespējams, īstais cēlonis ir emocionālās problēmas.

Mīts:

Saruna ar ģimenes locekļiem vai draugiem ir tikpat efektīva kā psihologa apmeklējums.

Realitāte:

Ģimenes un draugu atbalsts ir ļoti svarīgs grūtos brīžos. Bet psihologs var piedāvāt daudz vairāk nekā ģimene un draugi. Psihologiem ir specializētā izglītība, iemaņas un pieredze, kas padara viņus par īstiem ekspertiem sarežģītu problēmu izpratnes un risināsanas ziņā. Pētījumi atklāj, ka psihoterapija ir efektīva un lietderīga. Psihologa izmantotās tehnikas psihoterapijas gaitā ir attīstītas daudzu pētījumu, desmitgažu garumā un ir kas daudz vairāk par "parastu runāšanu un klausīšanos".

Psihologi var atklāt uzvedības vai domāšanas modeļus objektīvi, savukārt, jūsu tuvākie parasti ir subkjektīvi un iespējams pat nekad tos nav pamanījuši. Psihologs var piedāvāt savus novērojumus un atklājumus, viņa palīdzība būs daudz efektīvāka šīs hronometrēšanas un fokusešanās dēļ, pateicoties jūsu uzticībai viņu neitrālajai pozīcijai.

Plus, jūs varat būt pilnībā godīgs ar savu psihologu, nebaidoties, ka kāds vēl uzzinās to, ko jūs viņam atklājāt.

Terapeitiskās attiecības balstās konfidencialitātē (ir daži izņēmumi, kad psihologam ir pienākums informēt citus, piemēram, ja jūs varat kaitēt sev vai vēl kādam. Bet to jūsu psihologs noteikti apspriedīs ar jums). Faktiski, cilvēki bieži pastāsta psihologam par lietām, kuras nekad nevienam nav atklājuši. Ja jūsu problēmas noris bez jebkādiem būtiskiem uzlabojumiem, iespējams ir laiks doties pie kvalificēta psihologa.

Mīts:

Jūs varat pats labāk tikt galā ar visu, ja pieliksiet piepūli un izmantosiet pozitīvo domāšanu.

Realitāte:

Daudz cilvēki ir mēģinājuši atrisināt savas problēmas saviem spēkiem nedēļām, mēnešiem vai pat gadiems pirms psihoterapijas, un atklājuši, kas ar to nepietiek. Lēmums uzsākt psihoterapiju nenozīmē, ka jūs esat izgāzies, tāpat kā jūs neesat zaudētājs, ja jums pašam neizdodas sarmontēt savu automobili.

Faktiski,  drosme atzīt,ka jums nepieciešama palīdzība ir spēka pazīme, nevis vājība - un pirmais solis pretī uzlabojumam.

Mīts:

Psihologi tikai klausās, kāpēc maksāt par to, ka kāds uzklausa jūsu sūdzības?

Realitāte:

Psihologs bieži uzsāk psihoterapijas seansu ar jautājumiem par jūsu problēmu, kas atvedusi uz viņa biroju. Bet tas ir tikai psihoterapijas sākums.

Klīnicists ievāks pamatinformāciju par jums un jūsu problēmu, par to vēsturi, pa jūsu dzīves citiem aspektiem un galvenajām dzīves jomām, par to, kā jūs risināt savas problēmas. Psihoterapija ir sadarbības process, kas balstās dialogā un aktīvā klienta iesaistē kopīgajā problēmu-risināšanas procesā.

Jūsu psihologs var uzdot jums mājasdarbus jauno iemaņu praktizēšanai starp sesijām vai lasāmvielu par specifisko tematu. Kopā ar savu psihologu jūs identificēsiet problēmas, nospraudīsiet mērķus un kontrolēsiet savu progresu.

Mīts:

Psihologs tikai novels visas jūsu problēmas uz jūsu vecākiem vai jūsu bērnības pieredzi.

Realitāte:

Viens no psihoterapijas komponentiem var ietvert bērnības pieredzes un būtiskāko jūsu dzīves notikumu apskatu un analīzi. Informācija par jūsu ģimeni var palīdzēt jums un jūsu psihologam izprast jūsu uztveri un sajūtas, noteikt konkrētas problēmu risināšanas stratēģijas vai ieraudzīt uzvedības un domāšanas modeļus. Vēlme ieskatīties jūsu pagātne ir mērķēta uz labāku jūsu tagadnes izpratni un ir tas pamats, kas palīdzēs ieviest pozitīvas izmaiņas nākotnē.

Tomēr, dažos gadījumos jūsu psihologs var vēlēties fokusēties galvenokārt uz konkrēto problēmu vai krīzi, kas atvedusi jūs pie viņa un neaplūkot jūsu pagātni vispār. Jūs iemācīsieties kā apvienot tehnikas un izmantot palīginstrumentus.Tas palīdzēs jums mainīt savas domas vai uzvedību jūsu problēmas kontekstā. Psihologi kas izmanto eklektisko psihoterapijas stilu zinās kā vadīt sesiju, apvienojot gan jūsu pagātnes aspektus, gan  konkrēto problēmu, domāšanas vai uzvedības veidu.

Mīts:

Psihoterapija ilgs vairākus gadus vai pat visu jūsu dzīvi.

Realitāte:

Katrs kustas savā tempā - tas ir ļoti individualizēts process. Kādā pētījumā, piemēram, puses psihoterapijas pacientu piedzīvoja uzlabojumu pēc tikai astoņām sesijām, bet kopumā 75 procenti piedzīvoja uzlabojumu pēc sešiem-mēnešiem. Hipnospihoterapijas ietvaros ir pieņemts uzskatīt, ka uzlabojumiem būtu jābūt jūtamiem 5-15 sesiju laikā, taču katrs gadījums ir individuāls- tāpat, kā katra cilvēka iespējas.

Tsa ir kaut kas, ko jūs ar psihologu varat apspriest, plānojot terapiju. Jūsu psihologa mērķis nav paturēt jūs pēc iespējas ilgāk vai uz visiem laikiem, bet palīdzēt jums un sasniegt pozitīvus rezultātus.