Ko sagaidīt no Psihoterapijas
6 fakti, kas jāzina pirms hipnopsihoterapijas uzsākšanas
Ir dažādi terapijas veidi un formas, tomēr katra mērķis ir samazināt negatīvos simptomus un attīstīt pozitīvu attieksmi. Pirms jūs uzsākat savu sevis izziņas un atskārsmes ceļojumu, jums vajadzētu zināt pāris pamatprincipus.
1.Psihoterapija nevar būt sekmīga, ja jūs to patiesi nevēlaties iziet.
Kaut arī es uzskatu, ka katrs var gūt labumu no psihoterapijas, jūs nevarat izdziedināties, ja uzsākat terapiju ne pēc savas gribas. Pirmkārt, ir būtiski, ka jūs nejūtaties spiests to iziet. Gādības, rūpju un mīlestības dēļ vecāki dažreiz “piespiež” bērnus un pusaudžus iziet terapiju pat, ja viņi nav tai iekšēji gatavi.
Tas pats attiecas uz pieaugušajiem, piemēram, partneriem, draugiem vai radiniekiem un viņu spiedienu iziet terapiju. Ja jūs jūtat, ka uz jums izdara spiedienu attiecībā uz terapiju, padalieties ar šo informāciju ar savu terapeitu. Bieži vien, kad es to uzzinu, es izstrādaju speciālu lēmuma pieņemšanas sesiju savam klientam, dažreiz arī nē. Hipnopsihoterapeiti nav ekstrasensi un nelasa jūsu domas, tā kā neturiet sevī savu nevēlēšanos, runājiet par to.
2.Psihoterapija nelabos jūs. JŪS labosiet sevi. Psihoterapeita uzdevums ir palīdzēt jums palīdzēt sev.Padomājiet par ķīniešu sakāmvārdu, "iedod cilvēkam zivi; un tu pabarosi viņu visas dienas garumā. Iemāci cilvēkam ķert zivis; un tu pabarosi viņu dzīves garumā". Padomu sniegšana rada atkarību, bet, ja jūs palīdzat cilvēkam atklāt tos modeļus, kuros viņš klūp vai iedragā savu veselību un labklājību, tas rada viņā sevis atskārsmi un attīsta sevis izziņu. Psihoterapijas mērķis ir nodrošināt un apbruņot jūs ar veidiem kā tikt galā ar savas dzīves problēmām, apgūt savus psiholoģisko grūtību apkarošanas veidus un izbūvēt elastīgu attieksmi, kas pavērs ceļu uz veselību un labklājību.
3.Psihoterapija ne vienmēr liek jums justies labāk.
Terapijas iziešana vienmēr ir iedvesmojoša un nozīmīga. Tomēr,sevis izziņa un atklāšana dažreiz paredz, ka jums ir jābūt drosmīgiem un bezbailīgiem. Atsaucot atmiņā senas atmiņas un pieredzes vai arī mainot uzvedības stilu, cilvēks var klupt, izdarīt kļūdas un pat justies visai nomākts. Hipnopsihotererapija samazinās jūsu simptomus un palīdzēs jums justies labāk, bet ir izsķiroši nozīmīgi zināt, ka šis ceļš dažreiz var būt ērkšķiem kaisīts un es vienmēr atgādinu, ka ir jāfokusējas uz šo ceļu, bet nevis uz rezultātiem, jo ejot pa ceļu tu notiekti kaut kur aiziesi, taču ne vienmēr tur, kur tu domāji, ka nonāksi.
Tā, lai psihoterapija būtu sekmīga, jums ir jāalkst izmaiņu, jāpauž patiesa ziņkāre par savu iekšējo pasauli un interese par to, kas jūs motivē, kā arī jābūt gatavam pārdzīvot arī zināmu vilšanos.Tas ir mīts, ka tikai plānprātīgi cilvēki vai garīgi vāji indivīdi apmeklē un iegūst labumu no psihoterapijas. Psihoterapija ir drosmīga apņemšanās un jebkurš, kas uzskata citādi, nopietni maldās.
4.Psihoterapija nedarbosies, ja jums ir nereālistiskas gaidas.
Reālistisku mērķu nospraušana var padarīt psihoterapiju par ļoti veiksmīgu un iedarbīgu pieredzi. Izmaiņas nenotiek vienā dienā. Tāpat arī izpratne. Visgrūtākais ir aizstāt vecos uzvedības modeļus ar jaunajiem. Tas prasa laiku.
Ar laiku jūs varat no jauna izskatīt un pārskatīt šos nospraustos mērķus un pārveidot tos nepieciešamības gadījumā. Atceraties, mērot visu ceļu uzreiz ir grūti, jūs to ppaveiksiet solim pa solim pakāpeniski.
5.Psihoterapija nav parasta saruna ar draugu.
Terapijas mērķis ir ieviest izmaiņas jūsu dzīvē. To spēj paveikt terapeits, kas patiesi rūpējas par jums, ir empātisks un pieredzējis. Psihoterapeiti vairākus gadus trenējas un apgūst klausīšanās mākslu un, atšķirībā no drauga vai ģimenes locekļa, klausās ne tikai ar apņemšanos un mērķi jūs saprast, bet arī ar ar mērķi identificēt un analizēt. Aktīvā klausītāja pozīcija ļauj terapeitam izmantot tādu teoriju un tehnikas, kas jums patiesi palīdzēs.
Es esmu dzirdējis cilvēkus sakām, "terapija ir liela krāpšana," vai arī "jūs maksājat kādam par vienkāršu uzklausīšanu". Jā tiesa, jūs maksājat kādam par klausīšanos, bet psihoterapeita prasmes un spējas pārsniedz parastu klausīšanos. Kad jūs izejat terapiju, ar Jums strādā melnās jostas 1.dana īpašnieks uzklausīšanā. Klīnisko psihologu apmācibas procesā tiek likts īpašs uzsvars uz šīm profesionālajām iemaņām. Kas, savienojumā ar jūsu terapeita klīnisko objektivitāti, ļauj jums kļūt līdzsvarotākiem un iziet patiesi objektīvu šo procesu. Tas ir kaut kas, kas bieži vien iztrūkst parastā draugu sarunā.
6.Psihoterapija paredz, kas ar savu terapeitu jūs jūtaties pilnīgi droši.
Hipnopsihoterapijā ir “daudz ķīmijas”. Jums ir jārod labs kontakts ar klīnicistu un jājūtas viegli un brīvi. Ja tā nebūs, jums būs grūti runāt par savām grūtībām un problēmām, atbrīvoties no bailēm un apgūt jaunus uzvedības modeļus. Jūsu terapeita sesijām ir jāliek jums justies viegli, droši, atraisīti un pārliecinoši.
Līdzko jūs esat atraduši savu psihoterapeitu, pazvaniet viņam un pārliecinieties, ka starp jums pastāv zināma ķīmija. Biezi vien, jūs varat atklāt, vai psihoterapeits jums der tieši šī tālruņa kontakta rezultātā. Pēc tam, savukārt, pirmajā konsultācijā, vadieties pēc intuīcijas un iekšējām sajūtām.
Ja jūs nejūtaties visai ērti, noteikti, un tas ir pilnīgi normāli, meklējiet citu profesionāli. Es to darīju, kad meklēju savu psihoterapeitu, lai izietu pašterapiju- es atbalstu vēršanos pie cita viedokļa, ja nav savstarpejās saskaņas. Atrast "labu kontaktu" terapijā ir daudz svarīgāk par jebkādam profesionāla rakstura attiecībām jūsu dzīvē.
Vai jūs kādreiz jūtaties pārāk nomākts, lai tiktu galā ar savām problēmām? Ja tā, jūs neesat viens.
Daudzi pieaugušie izjūt depresiju, nemieru vai citus garīgus traucējumus ik gadu. Dažiem ir jāpalīdz tikt galā ar nopietnu slimību, jazaudē svars vai jaatmet smēķēšana. Vēl kādam ir jācīnās ar attiecību problēmām, darba zaudējumu, mīļotā cilvēka nāvi, sasprindzinājumu, stresu, ļaunprātīgu izmantošanu vai vēl kādām citām problēmām. Un šīs problēmas, bieži vien, tikai progresē.