Publiskas uzstāšanās trauksmes mazināšana

Publiskas uzstāšanās trauksmes mazināšana: Iedziļināšanās hipnoterapijā un citās terapeitiskajās pieejās

Bailes uzstāties publikas priekšā, kas pazīstamas arī kā "lampu drudzis", ietekmē plašu indivīdu klāstu dažādās profesijās (Amerikas Psihologu asociācija, 2012). Šis daudzpusīgais jautājums ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts, piemēram, psiholoģiska spiediena vides, pašvērtējuma, perfekcionisma tendenču un sociālo normu (Bögels et al., 2010). Hipnoterapija ir atzīta kā spēcīgs rīks šo visaptverošās baiļu risināšanā, un, to izmantojot kopā ar citām psihoterapeitiskām metodoloģijām, var gūt cerīgus rezultātus veiktspējas trauksmes mazināšanā.

Hipnoterapijas loma baļu publiski uzstāties trauksmes mazināšanā

Hipnoterapija, kas ir psihoterapijas modalitāte, izmanto hipnozi kā terapeitisku rīku, lai ārstētu dažādus stāvokļus, piemēram, trauksmes traucējumus, fobijas un atkarību no vielām (Amerikas Klīniskās hipnozes asociācija, 2014). Hipnoterapija fokusējas uz suģestiju izmantošanu un zemapziņas spēku, lai radītu ilgstošas terapeitiskas izmaiņas (Yapko, 2012).

Zinātniskie pētījumi apstiprina hipnoterapiju kā efektīvu pieeju veiktspējas trauksmes mazināšanā, pārstrukturējot indivīda uztveri par bailes izraisošo stimulu (Hammond, 2010). Izmantojot ierosinājumu, indivīdiem tiek mācīts aizstāt savu trauksmi un bailes saistībā ar publisko runāšanu ar pozitīvām emocijām un domām.

Pārliecinošs piemērs šajā jomā ir slavena operas dziedātāja, kura cieta no mokošām bailēm uzstāties, kas izpaudās kā smaga svīšana un trīce pirms katras uzstāšanās. Hipnoterapeits izmantoja vizualizācijas tehnikas, kurās dziedātāja vizualizēja sevi, uzstājoties bez piepūles un ar pārliecību, saņemot publikas ovācijas. Pēc vairākām hipnoterapijas sesijām dziedātāja ziņoja par ievērojamu veiktspējas trauksmes samazinājumu (Gruzelier, 2002).

Citā gadījumā universitātes profesors, kuram bija bailes no publiskās runāšanas, izmantoja hipnoterapiju, lai kontrolētu savu trauksmi. Viņam tika lūgts vizualizēt savu klasi kā drošu un viesmīlīgu vietu un redzēt savus studentus kā uzcītīgus mācekļus. Šāda viņa mācību vides pārrāmēšana ievērojami samazināja viņa bailes un padarīja viņu komfortablāku, sniedzot lekcijas (Hammond, 2010).

Citas terapeitiskas pieejas perfomances trauksmei

Papildus hipnoterapijai, kognitīvā uzvedības terapija (KBT) ir pierādījusies kā efektīva metode veiktspējas trauksmes ārstēšanā (Hofmann et al., 2012). KBT palīdz indivīdiem atpazīt un apstrīdēt viņu negatīvās domas un uzskatus, veicinot adaptīvākus kognitīvos un uzvedības modeļus.

Turklāt apzināšanātības terapija ir parādījusi sevi kā noderīgu pieeju trauksmes traucējumu, tostarp veiktspējas trauksmes, pārvaldībā. Šādas pieejas veicina pašapziņu un pieņemšanu, ļaujot indivīdiem saskarties ar savām bailēm bez sprieduma (Kabat-Zinn, 2003).

Hipnoterapijas priekšrocības

Hipnoterapijai ir unikālas priekšrocības salīdzinājumā ar citām terapijas formām uzstāšanās trauksmes gadījumos.

Pirmkārt, tā piedāvā ļoti individualizētu pieeju, kas risina katra indivīda unikālus baiļu faktorus (Hammond, 2010). Turklāt tā ļauj piekļūt neapzinātajam prātam, veicinot dziļi iesakņojušos baiļu izmaiņas (Yapko, 2012). Ir vērts atzīmēt, ka tā darbojas ātrāk nekā tradicionālās terapijas, un daudzi klienti pēc jau dažām sesijām ziņo par uzlabojumiem (Amerikas Klīniskās hipnozes asociācija, 2014). Beidzot, tā apgādā indivīdus ar pašhipnozes tehnikām, kas var kalpot kā pastāvīgas pašpalīdzības stratēģijas.

Secinājums

Bailes no publiskās uzstāšanās prasa daudzpusīgu pieeju, kas var ievērojami gūt labumu no integrētas terapeitiskas stratēģijas. Kamēr hipnoterapija piedāvā ļoti efektīvu un personalizētu terapiju, to apvienojot ar citām psihoterapeitiskām pieejām, piemēram, KBT un apzinātībā balstītām terapiju, var nodrošināt visaptverošu palīdzības plānu. Izmantojot šīs terapeitiskās intervences, indivīdi var veiksmīgi pārveidot savas bailes uz pārliecību par sevi, pārvēršot savu perfomanci par iespēju augšupejai un sasniegumiem.

Atsauces

    American Psychological Association. (2012). Understanding the fear of public speaking. Retrieved from www.apa.org/topics/anxiety/fear-public-speaking
    Bögels, S.M., Alden, L., Beidel, D.C., Clark, L.A., Pine, D.S., Stein, M.B., & Voncken, M. (2010). Social anxiety disorder: Questions and answers for the DSM‐V. Depression and Anxiety, 27(2), 168-189.
    American Society of Clinical Hypnosis. (2014). What is clinical hypnosis? Retrieved from www.asch.net/public/generalinfoonhypnosis/whatisclinicalhypnosis
    Yapko, M.D. (2012). Trancework: An Introduction to the Practice of Clinical Hypnosis. Routledge.
    Hammond, D.C. (2010). Hypnosis in the treatment of anxiety-and stress-related disorders. Expert Review of Neurotherapeutics, 10(2), 263-273.
    Gruzelier, J.H. (2002). A review of the impact of hypnosis, relaxation, guided imagery and individual differences on aspects of performance and memory. Stress, 5(2), 147-163.
    Hofmann, S.G., Asnaani, A., Vonk, I.J., Sawyer, A.T., & Fang, A. (2012). The Efficacy of Cognitive Behavioral Therapy: A Review of Meta-analyses. Cognitive Therapy and Research, 36(5), 427–440.
    Kabat-Zinn, J. (2003). Mindfulness‐Based Interventions in Context: Past, Present, and Future. Clinical Psychology: Science and Practice, 10(2), 144-156.