Milton H. Erickson un viņa ietekme uz mūsdienu psihoterapijas novirzieniem

Milton H. Erickson un viņa ietekme uz mūsdienu psihoterapijas novirzieniem

Milton H. Erickson ir izcilības simbols psihoterapijas jomā, jo viņa izstrādātās metodes un pieejas ir radikāli ietekmējušas psihoterapijas praksi. Ar savu novatorisko domāšanu un elastīgo pieeju, Erickson ir iedvesmojis daudzas terapeitiskās skolas, no ģimenes terapijas līdz neiro-lingvistiskajai programmēšanai (NLP), humanistiskajai psihoterapijai un pat ģestaltterapijai.

Ericksona hipnoterapijas pieeja, kas balstījās uz individuālo pieeju un netiešām sugestijām, veicināja hipnozes pāreju no autoritatīvas metodes uz klientcentrētu praksi. Piemēram, viņa darbs ietekmēja Richard Bandlera un John Grinder, kuri radīja NLP. Šajā kontekstā Ericksona hipnoterapijas tehnika tika pārveidota par mācību modeli, kas balstās uz pozitīvu valodas izmantošanu un mērķa orientētu komunikāciju (Bandler & Grinder, 1979). Šis modelis tagad tiek plaši izmantots ne tikai terapijā, bet arī mācīšanā, vadībā un personīgās attīstības jomā.

Ģimenes terapijas jomā Erickson bija viens no pionieriem, kas uzsvera sistēmisko pieeju. Viņš atzina, ka problēmas rodas no dinamiskām mijiedarbībām starp ģimenes locekļiem, nevis tikai individuālā līmenī. Šī sistēmiska pieeja ir bijusi būtiska mūsdienu strukturālās un sistēmiskās ģimenes terapijas attīstībai (Erickson & Keeney, 1985). Piemēram, strukturālā ģimenes terapija, kuru radīja Salvador Minuchin, pieņem Ericksona uzskatu, ka terapeitam ir jāiesaistās ģimenes sistēmā un jāmaina tās struktūra, lai atrisinātu problēmas (Minuchin, 1974).

Ericksona darbs ar metaforām un stāstiem ir ietekmējis vairākas psihoterapijas formas. Kognitīvā uzvedības terapija (CBT), piemēram, izmanto Ericksona idejas par to, kā stāsti var palīdzēt cilvēkiem pārstrukturēt negatīvās domas un uzskatus (Beck, 2011). Risinājumorientētajā īstermiņa terapijā (SFBT) Ericksona pieeja tiek izmantota, lai palīdzētu klientiem izveidot pozitīvas "nākotnes kartes", izmantojot stāstus un metaforas (de Shazer, 1988).

Ericksona darbs ir arī ietekmējis humānistisko psihoterapiju un transpersonālo psihoterapiju. Viņa klientcentrētā pieeja un uzsvars uz individuālo pieredzi ir kļuvusi par šo terapiju pamatu (Lankton, 1983). Piemēram, Carl Rogers, humanistiskās terapijas radītājs, izmantoja Ericksona idejas par terapeita un klienta attiecību, jo īpaši par terapeita autentiskumu un empātiju, kā terapijas procesa pamatelementu (Rogers, 1951).

Visbeidzot, ģestaltterapija ir vēl viena terapijas forma, kas tieši ietekmējās no Ericksona. Fritz Perls, ģestaltterapijas dibinātājs, izmantoja Ericksona idejas par "šeit un tagad" un klienta aktīvo līdzdalību terapijā, lai izstrādātu ģestaltterapijas metodi (Perls, 1969).

Atsauces:

    Bandler, R., & Grinder, J. (1979). Frogs into Princes: Neuro Linguistic Programming. Real People Press.
    Erickson, M.H., & Keeney, B. (1985). Mind-body communication in hypnosis. Irvington Publishers.
    Erickson, M.H., & Rossi, E. (1979). Hypnotherapy: an exploratory casebook. Irvington Publishers.
    Lankton, S. (1983). Practical Magic: A Translation of Basic Neuro-Linguistic Programming into Clinical Psychotherapy. Meta Publications.
    Minuchin, S. (1974). Families & Family Therapy. Harvard University Press.
    Beck, J.S. (2011). Cognitive Behavior Therapy: Basics and Beyond. Guilford Press.
    de Shazer, S. (1988). Clues: Investigating Solutions in Brief Therapy. Norton.
    Rogers, C. (1951). Client-Centered Therapy. Houghton Mifflin.
    Perls, F. (1969). Gestalt Therapy Verbatim. Real People Press.
    Zeig, J.K. (2018). The Induction of Hypnosis: An Ericksonian Elicitation Approach. Zeig Tucker & Theisen Publishers.