Mīti par hipnozi: Zinātniski pamatots pārskats ar popkultūras atsauču piemēriem

Mīti par hipnozi: Zinātniski pamatots pārskats ar popkultūras atsauču piemēriem

Hipnoze ir apvīta ar daudziem mītiem un pārpratumiem. Šos mītus bieži pastiprina hipnozes attēlojums literatūrā, filmās un televīzijas seriālos. Šajā eseja mēs izmantosim zinātniskus atklājumus, lai atspēkotu dažus no šiem mītiem, sniedzot atbilstošus piemērus no populārās kultūras.

Mīts 1: Hipnoze ir veids, kā kontrolēt prātu vai "izskalot"smadzenes

Populāraji mediji, kā piemēram,1962. gada fkinofilmā "Mandžūrijas kandidāts" un 1931. gada kinofilmā "Svengali", ir izplatījuši ideju, ka hipnozi var izmantot kā veidu, kā kontrolēt prātu vai "izskalot" smadzenes. Filmā "Svengali" eponīmais galvenais varonis "mesmerizē" jaunu sievieti vārdā Trilby, padarot viņu par veiksmīgu dziedātāju, pret viņas gribu.

Zinātniski, hipnoze ir savstarpējas vienošanās process, nevis manipulācijas metode. Hipnoze ir stāvoklis ar paaugstinātu koncentrēšanos un palielinātu suģestējamību, bet tā nevar piespiest cilvēkus rīkoties pret viņu gribu vai pamatuzskatiem (Oakley & Halligan, 2013). Tādēļ hipnozes attēlojums kā prāta kontrole filmās "Svengali", "Mandžūrijas kandidāts" un līdzīgоs medijos ir ļoti maldinošs.

Mīts 2: Hipnotizēt var tikai  cilvēkus ar "vājiem" prātiem

Vēl viens izplatīts mīts, ko bieži demonstrē dažādas TV sēriālos, piemēram, "Mentālists", ir ideja, ka hipnotizēt var tikai vājus vai viegli ietekmējamos cilvēkus. Tomēr tas ir tālu no patiesības. Zinātniski pētījumi liecina, ka nohipnozēšanas spēja nekorelē ar viegli ietekmējamību vai pakļāvību, bet gan ar absorbcijas jeb fokusēšanās spēju - iezīmi, kas saistīta ar spēju pilnībā aizrauties ar aktivitātēm, piemēram, lasīšanu vai mūzikas klausīšanos (Elkins, Barabasz, Council, & Spiegel, 2015).

Mīts 3: Hipnoze var palīdzēt atgūt precīzas, paslēptas atmiņas

Literatūrā un filmās hipnoze bieži tiek attēlota kā reāls veids, kā atgūt zaudētās vai paslēptās atmiņas. Piemērs ir slavenā sērija "Twin Peaks", kurā tēls tiek hipnotizēts, lai atcerētos svarīgas detaļas par traumējošu notikumu.

Pretēji šim attēlojumam, zinātniski pierādījumi liecina, ka hipnoze var veicināt nepatiesu atmiņu vai konfabulāciju veidošanos (Lynn, Lilienfeld, Merckelbach, Giesbrecht, & van der Kloet, 2012). Lai gan hipnoze var palīdzēt atcerēties, tā negarantē atgūtās informācijas precizitāti.

Mīts 4: Hipnoze var likt tev veikt pārākus darbus

Daži stāsti, piemēram, komiksu grāmata "The Shadow", izplatīja ideju, ka hipnoze var likt cilvēkiem veikt darbus, kuri viņiem normālā stāvoklī būtu neiespējami. Tomēr, lai gan hipnoze var palīdzēt mazināt sāpes vai trauksmi u.c., tā nevar dot pārcilvēka spēkus vai spējas (Kirsch, 1994).

Secinājumā, daudzi pārpratumi par hipnozi turpina pastāvēt mūsu kolektīvajā apziņā, lielā mērā pateicoties to attēlojumam populārajā kultūrā. Kā mēs apskatījām, šie mīti bieži krasi atšķiras no zinātniskas hipnozes izpratnes. Lai gan hipnoze ir vērtīgs rīks tādās jomās kā sāpju mazināšana un psihoterapija, tās patiesā dabā ir tālu no sensacionāliem attēlojumiem literatūrā, filmās un TV sērijās. Tādēļ hipnozes izpratne prasa skaidru skatu uz zinātni tās pamatā, brīvu no mītiem un populārās kultūras izkropļojumiem.

Atsauces:

Elkins, G., Barabasz, A., Council, J., & Spiegel, D. (2015). Advancing research and practice: the revised APA Division 30 definition of hypnosis. International Journal of Clinical and Experimental Hypnosis, 63(1), 1-9.

Kirsch, I. (1994). Clinical hypnosis as a nondeceptive placebo: Empirically derived techniques. American Journal of Clinical Hypnosis, 37(2), 95-106.

Lynn, S. J., Lilienfeld, S. O., Merckelbach, H., Giesbrecht, T., & van der Kloet, D. (2012). Dissociation and dissociative disorders: Challenging conventional wisdom. Current Directions in Psychological Science, 21(1), 48-53.

Oakley, D. A., & Halligan, P. W. (2013). Hypnotic suggestion: Opportunities for cognitive neuroscience. Nature Reviews Neuroscience, 14(8), 565-576.