Izpratne par psihoterapiju un tās darbības principiem

 

 

Uzziniet, kā izvēlēties psihologu vai psihoterapijas speciālistu, kā terapija darbojas, kāds ir tās ilgums un kam terapijas laikā vajadzētu vai nevajadzētu notikt.

 

Vai jums jebkad ir sajūta, ka esat pārāk izsists no sliedēm, lai tiktu galā ar savām problēmām? Ja jā, tad jūs neesat vienīgais.

 

Saskaņā ar Amerikas Nacionālo Garīgās Veselības institūtu, vairāk nekā ceturtdaļa amerikāņu pieaugušo katru gadu saskaras ar depresiju, trauksmi vai citiem garīgās veselības traucējumiem- diez vai Latvijā ir kas savādāk. Vieniem ir vajadzīga palīdzība, lai sadzīvotu ar smagām slimībām, nomest svaru vai atmestu smēķēšanu. Vēl citi cīnās ar attiecību grūtībām, darba zaudēšanas, tuvu cilvēku nāvi, stresu, narkotisku vielu lietošanu vai citām dzīves grūtībām. Šīs problēmas var kļūt par lielu apgrūtinājumu.

 

Kas ir psihoterapija?

 

Psihologs var palīdzēt jums atrisināt šādas problēmas. Psihoterapijas ietvaros psihologi palīdz cilvēkiem visās vecuma grupās dzīvot laimīgāk, veselīgāk un produktīvāk.

 

Psihoterapijā psihologi pielieto zinātniski pamatotas metodes, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt veselīgākus un efektīvākus ieradumus. Psihoterapijā ir vairākas pieejas – piem.,kognitīvi biheiviorālā, ko apmāca izmantot konsultēšanā Latvijas Universitātē, kur es esmu apguvis psiholoģijas klīnisko novirzienu, starppersonu un citu veidu sarunu terapija - kas palīdz cilvēkiem atrisināt savas problēmas. Papildus kognitīvi biheiviorālai terapijai, es izmantoju hipnopsihoterapijas metodi.

 

Psihoterapija ir sadarbības forma starp indivīdu un psihologu. Balstīta uz dialogu, tā piedāvā atbalstošu vidi, kurā varat atklāti runāt ar objektīvu, neitrālu un jūs nenosodošu personu. Jūs un jūsu psihologs kopā strādāsiet pie domu un uzvedības modeļu identificēšanas un nomaiņas, kas traucē jums justies labi.

 

Pabeidzot terapiju, jūs ne tikai atrisināsiet problēmu, kas jūs pie tās atveda, bet arī apgūsiet jaunas prasmes, lai labāk tiktos ar nākotnes izaicinājumiem.

 

Kad apsvērt psihoterapiju?

 

Daudzu populāru mītu dēļ par psihoterapiju jūs varētu būt šaubīgs, vai to izmēģināt. Pat ja jūs zināt reālo situāciju, nevis izplatītās nepatiesības, jums varētu būt bailes to izmēģināt.

 

Pārvarēt šo nervozitāti ir vērts. Tāpēc, ja jūsu dzīves kvalitāte nav tāda, kādu vēlaties, psihoterapija var palīdzēt.

 

Daži cilvēki vēršas pēc psihoterapijas, jo ilgstoši ir jutušies depresīvi, trauksmaini vai dusmīgi. Citiem var būt vajadzīga palīdzība hroniskas slimības dēļ, kas traucē viņu emocionālajai vai fiziskajai labklājībai. Vēl citiem var būt īslaicīgas problēmas, kurām nepieciešama palīdzība. Piemēram, viņi var piedzīvot šķiršanos, tukšā ligzdas sindromu, jaunā darba stresu vai ģimenes locekļa nāvi.

 

Zīmes, kas norāda, ka jums varētu būt vajadzīga terapija, ir šādas:

 

 

• Jūs izjūtat smagu, ilgstošu bezpalīdzības un skumju sajūtu
• Jūsu problēmas šķiet, ka nepazūd, neskatoties uz jūsu centieniem un palīdzību no ģimenes un draugiem
• Jums ir grūti koncentrēties uz darba uzdevumiem vai veikt citus ikdienas darbus
• Jūs pārmērīgi uztraucaties, gaidāt to sliktāko, vai pastāvīgi esat “uz nerviem”
• Jūsu rīcība, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana, narkotiku lietošana vai agresivitāte, kaitē jums vai citiem

 

Kādi ir psihoterapijas veidi?

 

Psihoterapijā ir daudzas dažādas pieejas. Psihologi parasti izmanto vienu vai vairākas no tām. Katra teorētiskā perspektīva kalpo kā ceļvedis, lai psihologam palīdzētu izprast viņa klientus, viņu problēmas un izstrādāt risinājumus.

 

Jūsu saņemtais terapijasveids būs atkarīgs no vairākiem faktoriem: aktuālajiem psiholoģiskajiem pētījumiem, jūsu psihologa teorētiskās orientācijas un tā, kas jūsu situācijai darbojas vislabāk.

 

Jūsu psihologa teorētiskā orientācija ietekmēs to, kas notiek viņa vai viņas kabinetā. Piemēram, psihologa, kas izmanto kognitīvi-biheiviorālo terapiju, pieeja ir praktiska. Jūsu psihologs var lūgt jums veikt noteiktus uzdevumus, lai palīdzētu jums attīstīt efektīvākas dzīves stratēģijas. Šī pieeja bieži ietver mājasdarbus. Tas pats attiecas uz hipnopsihoterapiju, kuras ietvaros klientam, piem.,var tikt iemācīta pašhipnoze un to var praktizēt pats klients savā brīvajā laikā.

 

Jūsu psihologs var lūgt jums vākt papildu informāciju, piemēram, reģistrējot jūsu reakcijas uz noteiktām situācijām. Vai arī jūsu psihologs var vēlēties, lai jūs starp sesijām praktizētu jaunas prasmes, piemēram, lūgt kādam ar lifta fobiju spiest lifta pogas. Var arī būt, ka jums būs jāizlasa materiāli, lai vairāk uzzinātu par konkrētu tēmu.

 

Salīdzinājumā ar to, psihonalītiskās un humanistiskās pieejas parasti vairāk koncentrējas uz sarunu, nevis rīcību. Jūs varat pavadīt sesijas, runājot par saviem agrīnajiem dzīves notikumiem, lai palīdzētu jums un jūsu psihologam labāk saprast jūsu pašreizējo problēmu cēloņus.

 

Jūsu psihologs var apvienot elementus no vairākiem psihoterapijas stiliem. Patiesībā lielākā daļa terapeitu sevi nesaista ar vienu konkrētu pieeju. Tā vietā viņi apvieno elementus no dažādām pieejām, kā to daru arī es un pielāgo terapiju atbilstoši katram klienta vajadzībām.

 

Galvenais, ko zināt, ir tas, vai jūsu psihologs ir eksperts jomā, kurā jums ir nepieciešama palīdzība, un vai jūsu psihologs uzskata, ka spēs jums palīdzēt.

 

Psihologa meklēšana

 

Kad esat pieņēmuši lēmumu izmēģināt psihoterapiju, jums ir jāatrod piemērots psihologs.

Kāpēc izvēlēties psihoterapiju no psihologa?

 

Psihologi, kuri specializējas psihoterapijā un citās psiholoģiskās palīdzības formās, ir augsti kvalificēti speciālisti ar pieredzi garīgās veselības novērtēšanā, diagnosticēšanā, terapijā un uzvedības maiņā.

Pēc 6 gadu apmācības universitātē psihologs iegūst maģistra grādu psiholoģijā jeb mg.psych un psihologa kvalifikāciju un, lai kļūtu par psihologu kurš praktizē psihoterapiju, jeb t.s.psihoterapijas speciālistu ir jāapgūst kādas psihoterapijas modalitātes studijas, kas parasti sevī ietver konkrētas prasības- atbilstošas novirzienam- piem., hipnopsihoterapijā, kā to organizē Francijas hipnozes asociācija, tas ir 900 akadēmiskās stundas un 300 pratisko nodarbību stundas 3 gadu garumā un pēc tam ir noteikts daudzums supervīzēto nodarbību, pirms viņi var patstāvīgi strādāt jebkurā veselības aprūpes jomā. Šī maģistra līmeņa apmācības un klīniskās prakses kombinācija atšķir psihologus no daudziem citiem garīgās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Turklāt, profesionālās apvienības pieprasa nepārtrauktu tālāku izglītošanos zināmu kredītpunktu apjomā katru gadu.

Arīdzan minēto augstāk organizāciju biedri ievēro stingru profesionālās ētikas kodeksu.

 

Kā es varu atrast psihologu?

 

Ja plānojat izmantot savu apdrošināšanu vai darbinieku palīdzības programmu psihoterapijas finansēšanai, jums var būt jāizvēlas psihologs, kas ir daļa no jūsu apdrošināšanas plāna vai darbinieku palīdzības programmas. Bet, ja jums ir brīvība izvēlēties, ir daudzi veidi, kā atrast psihologu- psihoterapeitu jeb t.s.psihoterapijas speciālistu:

 

 

• Jautājiet uzticamiem ģimenes locekļiem un draugiem.
• Jautājiet savam ģimenes ārstam, dzemdniecības/ginekoloģijas speciālistam, pediatram vai citam veselības aprūpes profesionālim. Ja piedalāties šķiršanās procesā vai citos tiesiskos jautājumos, jūsu advokāts arī var sniegt nosūtījumus.
• Meklējiet Internetā psihologu vietnes.
• Sazinieties ar savas vietējās kopienas garīgās veselības centru.
• Konsultējieties ar vietējās universitātes psiholoģijas katedru.
• Zvaniet savai vietējai psiholoģijas asociācijai, kurai var būt saraksts ar praktizējošiem psihologiem pēc ģeogrāfiskā reģiona vai specialitātes.

 

Vai izmantojiet uzticamu tiešsaistes katalogu, piemēram, Google meklētāju. Šis pakalpojums atvieglina jūsu tuvumā praktizējošu psihologu atrašanu.

 

Psihologi var strādāt savā privātpraksē vai ar citu psihologu vai veselības aprūpes profesionālu grupu. Praktizējoši psihologi arī strādā skolās un universitātēs, slimnīcās, veselības aprūpes sistēmās un veselības aprūpes pārvaldes organizācijās, veterānu medicīnas centros, sabiedriskās veselības un garīgās veselības klīnikās, uzņēmumos un rūpniecībā, kā arī rehabilitācijas un ilgtermiņa aprūpes centros.

 

Psihologa izvēle

 

Kā atrast to, kas jums ir piemērots?

 

Psihologi un klienti sadarbojas, tāpēc pareizā izvēle ir ļoti svarīga. Laba "ķīmija" ar jūsu psihologu ir kritiska, tāpēc nebaidieties uzdot potenciālajiem kandidātiem jautājumus par viņu apmācību, klīnisko kompetenci un pieredzi, strādājot ar problēmām līdzīgām jūsu problēmām. Vai nu telefoniski, vai pirmajā sesijā, meklējiet kādu, kas jums liek justies ērti un iedvesmo uzticību.

 

Bet ir arī svarīgi pārbaudīt praktiskākus jautājumus.

Ko jums sev jautāt?

Gatavojoties izvēlēties psihologu, pārdomājiet šādas lietas:

 

• Vai jūs vēlaties veikt psihoterapiju vienatnē, ar savu dzīvesbiedru vai bērniem?
• Kādi ir jūsu galvenie mērķi psihoterapijā?
• Vai izmantosiet savu veselības apdrošināšanu vai darbinieku palīdzības programmu psihoterapijas finansēšanai?
• Ja maksāsiet no savas kabatas, cik varat atļauties?
• Cik tālu esat gatavs braukt?
• Kādas dienas un laiki jums būtu ērti?

 

Ko jautāt psihologam?

 

Jums būs jāiegūst informācija no psihologiem, kuru vārdus esat savācis.

 

Labākais veids, kā ar psihologu sazināties pirmo reizi, ir pa telefonu. Lai arī jums varētu gribēties izmantot e-pastu, tas ir mazāk drošs attiecībā uz konfidencialitāti. Psihologs jebkurā gadījumā jums, visticamāk, atzvanīs. Un priekš visiem ir ātrāk runāt, nevis rakstīt.

 

Psihologi bieži ir aizņemti ar klientiem un ne vienmēr uzreiz atbild uz telefona zvaniem. Vienkārši nosūtiet ziņojumu ar savu vārdu, telefona numuru un īsu situācijas aprakstu. Man , vislabāk, patīk to darīt Whatsapp.

 

Kad esat sazinājušies, jūs varat uzdot psihologam šādus jautājumus:

 

• Vai jūs pieņemat jaunus klientus?
• Vai strādājat ar vīriešiem, sievietēm, bērniem, pusaudžiem, pāriem vai ģimenēm? (Jebkura grupa, kuru meklējat.)
• Vai esat kādas profesionālas biedrības sertificēts psihologs?
• Cik gadu jums ir prakses pieredze?
• Kādas ir jūsu specializācijas jomas?
• Vai jums ir pieredze, palīdzot cilvēkiem ar simptomiem vai problēmām līdzīgām manām?
• Kāds ir jūsu terapijas pieejas veids? Vai izmantotās terapijas metodes ir pierādījušās savu efektīvitāti, risinot manu problēmu?
• Kādi ir jūsu honorāri? Vai pieņemat kredītkartes?
• Vai jūs pieņemat manu apdrošināšanu?
• Vai jūs pieņemat tiešo norēķinu ar manu apdrošināšanas kompāniju?
• Kādas ir jūsu politika attiecībā uz izlaistajām tikšanās reizēm?

 

Ja jums ir konkrētas bažas, kas jums ir nepieņemamas, jautājiet psihologam par tām. Varbūt jūs vēlaties strādāt ar psihologu, piem., kam ir vienādi ar jums reliģiskie uzskati vai kultūras fons. Lai arī daži psihologi ir vairāk atvērti personīgās informācijas atklāšanai nekā citi, atbilde dos jums svarīgu informāciju par to, vai jūs labi sadarbosieties.

 

Vērtējot psihologu, arī viņš vai viņa vērtēs jūs. Lai psihoterapija būtu veiksmīga, psihologam ir jānosaka, vai ir laba saderība gan personības, gan profesionālās kompetences ziņā. Ja psihologs uzskata, ka saderība nav laba - varbūt jums ir nepieciešams kāds ar citu specialitāti - viņš vai viņa jūs novirzīs pie cita psihologa, kas var palīdzēt.

 

Sākot darbu

Kā es varu samaksāt par psihoterapiju?

 

Ja jums ir privāta veselības apdrošināšana vai esat reģistrēts veselības uzturēšanas organizācijā vai citā veidā pārvaldītā aprūpes plānā, tas var segt garīgās veselības pakalpojumus, piemēram, psihoterapiju. Pirms uzsākt psihoterapiju, jums vajadzētu pārbaudīt savu apdrošināšanas plānu, lai redzētu, kas ir segts.

Valsts finansētās veselības aprūpes programmas ir vēl viens iespējamais garīgās veselības pakalpojumu avots.

Citas iespējas ietver kopienas garīgās veselības centrus, bezmaksas krīžu centrus, reliģiskās organizācijas, universitāšu un medicīnas centru apmācības programmas. Šīs grupas bieži piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus par zemu cenu.

Ko es varu jautāt savai apdrošināšanas kompānijai?

 

Uzmeklējiet savas apdrošināšanas kartes aizmugurē tālruņa numuru garīgās vai uzvedības veselībai vai zvaniet savas apdrošināšanas kompānijas klientu apkalpošanas numurā. Pirms pirmās psihoterapijas tikšanās, jautājiet savam apdrošinātājam šādus jautājumus:

 

Vai mans plāns segs garīgās veselības pakalpojumus?

Vai man ir izvēle par to, kāda veida garīgās veselības profesionāļus varu apmeklēt? Jautājiet, vai jūsu plāns segs psihologus un kādi ārstēšanas veidi ir segti vai izslēgti.

 

Pierakstoties uz pirmo konsultāciju

 

Nelielas bažas par to, ka vajadzēs sazināties ar psihologu, ir pilnīgi normālas. Taču spēja pārvarēt šo nemieru un piezvanīt, ir pirmais solis savas pašsajūtas uzlabošanas virzienā. Jau vienkārši plānojot zvanu un to veicot, tas vien var sniegt atvieglojuma sajūtu un novirzīt jūs pozitīvākā virzienā.

 

Psihologi izprot, cik grūti var būt uzsākt pirmo kontaktu. Jums šis zvans ir jauna pieredze, bet viņi ar šādām situācijām tiekas regulāri. Atstājiet ziņu ar savu vārdu, kontaktinformāciju un zvana iemeslu. Pietiek vienkārši teikt, ka vēlaties uzzināt vairāk par psihoterapiju. Kad jūsu zvans tiks atgriezts, viņi uzsāks īsu sarunu, lai labāk izprastu jūsu vajadzības, vai var palīdzēt, un kad būs iespējams pierakstīties uz tikšanos.

 

Varbūt jūs vēlēsieties pieņemt pirmo brīvo laiku, kas tiek piedāvāts. Pirms to darāt, padomājiet pāris minūtes. Ja tas nesakrīt ar jūsu grafiku, varat pajautāt par citiem laikiem, kas jums varētu labāk piemēroties.

Kādi faktori ir jāņem vērā?

 

Jums būs jāizdomā, kāds ir labākais dienas un nedēļas laiks tikšanai ar psihologu. Faktori, kas jāņem vērā:

• Jūsu labākais dienas laiks. Vai jūs esat rīta cilvēks vai nakts pūce, izvērtējiet, kad jūtaties vislabāk, un ieplānojiet tikšanos attiecīgi.
• Ja jums būs jāņem brīvs laiks no darba, jautājiet personāla nodaļai, vai varat izmantot slimības atvaļinājumu psihoterapijas sesijām. Varbūt jūs vēlēsities ieplānot pirmo tikšanos dienas beigās, lai pēc tam nebūtu jāiet atpakaļ uz darbu.
• Ģimenes pienākumi. Ja jūsu bērni netiek iesaistīti ārstēšanā, parasti nav laba ideja viņus ņemt līdzi. Izvēlieties laiku, kad bērniem būs aprūpe.
• Citas saistības. Psihoterapijas sesija parasti ilgst 45 līdz 50 minūtes, manā gadījumā- 60 minūtes. Mēģiniet ieplānot tikšanos tā, lai pēc tās nevajadzētu steigties uz nākamo tikšanos. Bažas par to, ka nokavēsieties uz nākamo tikšanos, var novērst uzmanību no psihoterapijas.

 

Kā man jāsagatavojas tikšanai?

 

Pēc tikšanās ieplānošanas jautājiet psihologam, kā jums būtu jāsagatavojas. Psihologs varētu jūs lūgt:

• Aizpildīt jaunā klienta dokumentus psihologam. Varbūt psihologam ir mājaslapa ar veidlapām, kuras varat lejupielādēt un aizpildīt pirms tikšanās.
• Iegūt informāciju no citiem psihologiem vai veselības aprūpes sniedzējiem, kurus esat apmeklējuši.
• Varbūt jūs vēlēsieties sagatavot arī jautājumu sarakstu, piemēram, par vidējo terapijas ilgumu, psihologa viedokli par medikamentiem vai labākām grāmatām par jūsu problēmu.
• Uzzināt par terapiju. Ja kāds no jūsu draugiem ir izmēģinājis psihoterapiju, uzziniet, kā viņiem gāja. Vai arī izlasiet par to.
• Saglabāt atvērtu prātu. Pat ja jūs esat skeptisks vai dodaties tikai tāpēc, ka kāds jums to ir ieteicis, esiet gatavs to izmēģināt. Esi gatavs būt atklāts un godīgs, lai izmantotu šo iespēju uzzināt vairāk par sevi.
• Pārliecinieties, ka zināt, kur jūs dodaties. Pārbaudiet psihologa mājaslapu vai kartes meklēšanu, lai iegūtu norādes uz psihologa kabinetu.

 

 

Ievadīšanās pirmajā konsultācijā

 

Nervozitāte pirms pirmās psihoterapeitiskās sesijas ir pilnīgi normāla. Tomēr, ja esat sagatavojies un zināt, ko sagaidīt, jūs varēsiet vieglāk pārvarēt sākotnējo uztraukumu.

 

Ko ņemt līdzi?

 

Parastā psihoterapijas sesija ilgst no 45 līdz 50 minūtēm. Lai optimāli izmantotu laiku, sagatavojiet sarakstu ar tēmām, par kurām vēlaties runāt pirmajā sesijā un ko plānojat sasniegt terapijā. Sagatavojieties sniegt informāciju par iemeslu, kādēļ vērsāties pie psihologa. Pat neskaidra izpratne par to, ko vēlaties panākt, palīdzēs jums un psihologam efektīvāk strādāt.

 

Ja jūs esat nosūtīts no kāda cita speciālista, piemēram, ārsta, noderēs piezīmes par to, kāpēc viņi jūs nosūtījuši. Ja skolotājs ir ieteicis jūsu bērnam terapiju, varat ņemt līdzi arī viņa vai viņas trimestra atzīmes vai citus materiālus. Ar jūsu rakstisku piekrišanu psihologs var pieprasīt papildu informāciju no šiem speciālistiem.

 

Ja lietojat medikamentus, uzrakstiet to nosaukumus un devas, lai psihologs varētu iegūt šo informāciju.

 

Tā kā var būt grūti atcerēties visu, kas noticis sesijā, piezīmju klade var būt noderīga. Tās palīdzēs fiksēt psihologa ieteikumus un jūsu pašu jautājumus un idejas.

Visticamāk, ka jums būs vairāk nekā viena terapijas sesija, tādēļ ņemiet līdzi savu kalendāru, lai varētu ieplānot nākamo tikšanos.

Līdzi jāņem arī maksa par konsultāciju. Ja izmantosiet veselības apdrošināšanu, ņemiet līdzi apdrošināšanas karti.

 

Ko sagaidīt?

 

Pirmajā sesijā psihologs var lūgt ierasties nedaudz agrāk, lai aizpildītu dokumentus.

Nav jāuztraucas par to, ko darīt, kad sesija sāksies. Ir normāli pirmajās sesijās just nedaudz uztraukuma. Psihologi ir apmācīti efektīvi vadīt sesiju un palīdzēt jums tuvoties savam mērķim.

Psihologs sāks sesiju, apspriežot praktiskus jautājumus, piemēram, kā veikt vai atcelt tikšanos, kā arī konfidencialitātes aspektus.

Viņš vai viņa varētu arī uzdot jautājumus par to, kāpēc esat iegājis tieši tagad, nevis agrāk. Psihologs arī vēlēsies zināt par jūsu un jūsu ģimenes psiholoģisko anamnēzi.

Šis process var prasīt vairāk nekā vienu sesiju. Psihologs ļaus jums pašam noteikt stāsta stāstīšanas tempu.

Beigās jūs kopā ar psihologu izveidosiet terapijas plānu. Šis sadarbības mērķu noteikšanas process ir ļoti svarīgs.

Pirmo tikšanos noslēdzot, psihologs varēs jums ieteikt tūlītējus soļus. Piemēram, ja jūtaties depresīvs, psihologs var ieteikt apmeklēt ārstu, lai izslēgtu citus medicīniskus iemeslus.

Pēc pirmajām sesijām jums vajadzētu iegūt jaunu izpratni par savu problēmu, terapijas plānu un jaunu cerību sajūtu.

 

Psihoterapijas Pieredze

Psihoterapiju bieži sauc par "runas terapiju", un tieši tā jūs darīsiet, turpinot šo terapijas procesu. Jūs un jūsu psihoterapeits iesaistīsieties dialogā par jūsu problēmām un to, kā tās risināt.

Ko varu gaidīt, turpinot psihoterapiju?

Turpinot psihoterapiju, jūs attīstīsiet uzticamas un terapeitiskas attiecības ar savu psihoterapeitu.

Jūsu psihoterapeits varētu vēlēties veikt dažus novērtējumus, kā daļu no šīs attiecību veidošanas procesa. Psihoterapeiti ir apmācīti testu veikšanā un interpretācijā, kas palīdz novērtēt jūsu depresijas pakāpi, atklāt būtiskas personības īpašības, identificēt kaitīgas dzīves stratēģijas, piemēram, alkohola lietošanu, vai atklāt mācīšanās traucējumus.

 

Ja vecāki ir atveduši gudru bērnu, kurš tomēr saskaras ar akadēmiskām grūtībām, psihoterapeits varētu novērtēt, vai bērnam ir uzmanības problēmas vai nenoteikti mācīšanās traucējumi. Testu rezultāti var palīdzēt jūsu psihoterapeitam diagnosticēt stāvokli vai sniegt vairāk informācijas par to, kā jūs domājat, jūtaties un uzvedaties.

 

Jūs un jūsu psihoterapeits arī turpināsiet izpētīt jūsu problēmas, runājot par tām. Dažiem cilvēkiem vienkārša iespēja brīvi runāt par problēmu jau nozīmē atvieglojumu. Sākotnējā posmā jūsu psihoterapeits palīdzēs jums noskaidrot, kas jums sagādā nepatikšanas. Tad jūs pārejat uz problēmu risināšanas fāzi, kopīgi meklējot alternatīvus veidus, kā domāt, izturēties un pārvaldīt jūsu jūtas.

 

Jūs varat pat izmēģināt jaunas uzvedības formas terapijas laikā un starp sesijām veikt mājasdarbus, lai vingrinātu jaunas prasmes. Ejošā procesā jūs un jūsu psihoterapeits novērtēsiet jūsu progresu un lemsiet, vai jūsu sākotnējie mērķi ir jāpārskata vai jāpaplašina.

 

Dažos gadījumos jūsu psihoterapeits var ieteikt iesaistīt arī citus. Ja jums ir attiecību problēmas, piemēram, var būt noderīgi, ja jūsu dzīvesbiedrs vai partneris piedalās sesijā kopā ar jums. Līdzīgi, cilvēkam, kam ir problēmas ar vecākattiecībām, var noderēt, ja viņš vai viņa atved savu bērnu. Un kādam, kam ir problēmas sociālajā mijiedarbībā, var palīdzēt grupas psihoterapija.

 

Turpinot risināt problēmu, kas jūs atveda uz psihoterapiju, jūs arī apgūsiet jaunas prasmes, kas palīdzēs jums citādāk uztvert sevi un pasauli. Jūs iemācīsieties atšķirt situācijas, kuras varat mainīt, no tām, kuras nevarat, un kā koncentrēties uz uzlabojumiem, kas atrodas jūsu kontroles zonā.

 

Jūs arī iemācīsieties noturēt spiedienu, kas palīdzēs jums labāk tikt galā ar nākotnes izaicinājumiem. Piemēram, 2006. gada pētījumā par depresijas un trauksmes ārstēšanu tika konstatēts, ka psihoterapijā lietotās kognitīvās un uzvedības pieejas ir ilgstoši efektīvas, samazinot simptomu atgriešanās risku pat pēc terapijas beigām. Cits pētījums atklāja līdzīgus rezultātus, novērtējot psihodinamiskās psihoterapijas ilgtermiņa ietekmi.

Drīzumā jums būs jauna perspektīva un jauni domāšanas un uzvedības veidi.

 

Kā maksimāli izmantot psihoterapiju?

Psihoterapija atšķiras no medicīnas vai zobārstniecības, kur pacienti parasti pasīvi sēž, kamēr profesionāļi viņiem palīdz un izsaka diagnozi un ārstēšanas plānus. Psihoterapijā nav tā, ka psihoterapeits jums saka, ko darīt. Tā ir aktīva sadarbība starp jums un psihoterapeitu.

Tas darbojas patiesi efektīvi. Faktiski simtiem pētījumu ir konstatējuši, ka ļoti svarīga psihoterapijas efektivitātes daļa ir terapeitiskā alianse, jeb sadarbības attiecības starp psihoterapeitu un klientu.

Tāpēc esiet aktīvs un iesaistīts psihoterapijas dalībnieks. Palīdziet izvirzīt terapijas mērķus. Strādājiet kopā ar savu psihoterapeitu, lai izstrādātu laika grafiku. Uzdodiet jautājumus par jūsu terapijas plānu. Ja jūsuprāt, sesija nav izdevusies labi, dalieties ar šo atsauksmi un uzturiet dialogu, lai psihoterapeits varētu efektīvāk pielāgot jūsu terapiju. Jautājiet savam psihoterapeitam par ieteikumiem par grāmatām vai tīmekļa vietnēm, kas sniegs noderīgu informāciju par jūsu problēmām.

 

Tā kā uzvedības maiņa ir grūta, prakse ir noteicoša. Ir viegli atgriezties vecos domāšanas un uzvedības modeļos, tāpēc esiet uzmanīgs starp sesijām. Pievērsiet uzmanību tam, kā reaģējat uz notikumiem, un pielietojiet to, ko esat iemācījušies sesijās ar savu psihoterapeitu, reālās dzīves situācijās. Kad jūs atgriezīsieties pie psihoterapeita ar to, ko esat iemācījušies starp sesijām, šī informācija var palīdzēt veidot turpmākās sesijas, lai vēl vairāk jums palīdzētu.

 

Regulāri praktizējot, jūs nostiprināsiet savus sasniegumus, ātrāk pabeigsiet psihoterapiju un saglabāsiet progresu arī pēc tās beigām.

Vai man jāuztraucas par konfidencialitāti?

Psiholoģijas nozares eksperti ļoti nopietni izturas pret jūsu privātumu, jo tas ir viens no profesionālās ētikas pamatprincipiem un arī sertificēšanas nosacījums. Psiholoģi, kuri pārkāpj pacienta konfidencialitāti, riskē zaudēt tiesības praksē turpmāk strādāt.

 

Lai jūsu psihoterapija būtu pēc iespējas efektīvāka, jums ir jābūt atvērtam un godīgam, daloties savās vispersonīgākajās domās un uzvedībā. Protams, tas var likties satraucoši, taču jums nav jāuztraucas, ka jūsu psihoterapeits dalīsies jūsu noslēpumos, izņemot viskritiskākajos gadījumos.

Ja jūs izpaudīsiet nodomu kaitēt sev vai citiem, piemēram, jūsu psihoterapeitam būs profesionāls pienākums informēt iestādes jūsu un citu drošības garantēšanai. Psiholoģi ir arī spiesti ziņot par bērnu, vecāko cilvēku vai invalīdu ļaunprātīgu izmantošanu, ekspluatāciju vai atstāšanu bez aprūpes. Jūsu psihoterapeitam var arī būt jāsniedz daža informācija tiesas procesā.

Protams, jūs vienmēr varat rakstiski atļaut jūsu psihoterapeitam dalīties informācijā ar jūsu ārstu, skolotājiem vai jebkuru citu, ja jūs to vēlēsieties.

Psiholoģi konfidencialitāti uztver tik nopietni, ka pat ja viņi jūs satiks, piemēram, veikalā, viņi neatzīs, ka jūs pazīst. Un nav problēmu, ja arī jūs nepasakāt sveiku. Jūsu psihoterapeits to sapratīs kā jūsu vēlēšanos aizsargāt savu privātumu.

 

Medikamentu izpratne

Mūsu kultūrā, kurā visi gaida ātrus risinājumus, bieži vien cer, ka tablete ātri novērsīs tādas problēmas kā depresija vai trauksme. Parasti pirmā kontaktpersona ar psiholoģiskām problēmām ir ģimenes ārsts vai medmāsa, kuriem ir tiesības izrakstīt zāles, bet nav plašas izpratnes vai laika, lai nodrošinātu psihoterapiju.

Vai medikamenti ir efektīvi?

Ir daži psiholoģiski stāvokļi, piemēram, smaga depresija, bipolārais traucējums vai šizofrēnija, kur medikamentu lietošana ir skaidri pamatota. Taču ir daudz gadījumu, kuros nav tik skaidra situācija.

Kontridikācijas hipnozei ir šizofrēnija un epilepsija.

Pētījumi liecina, ka daudzos gadījumos medikamenti nav efektīvi. Piemēram, 2010. gada pētījumā "Amerikas Medicīnas Asociācijas Žurnālā" tika konstatēts, ka antidepresanti palīdz cilvēkiem ar smagām depresijas formām. Taču ar vieglu līdz vidēju depresiju medikamenti nebija efektīvāki par placebo.

Turklāt medikamenti nepalīdz jums attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai tikt galā ar dzīves problēmām. Kad pārtraucat zāļu lietošanu, problēmas bieži atgriežas. Savukārt psihoterapija jums iemācīs jaunas problēmu risināšanas stratēģijas, kas palīdzēs jums arī nākotnē.

Vai man ir nepieciešamas zāles?

Ja jūs spējat funkcionēt salīdzinoši labi – tas nozīmē, ka jūs varat efektīvi strādāt darbā vai mācīties skolā, kā arī uzturēt veselīgas attiecības ar ģimeni un draugiem – atbilde visticamāk ir nē. Psihoterapija viena pati var būt ļoti efektīva. Vai arī jums vienkārši varētu būt nepieciešams labāk sabalansēts dzīvesveids, kas apvieno darbu, vingrošanu un sociālo mijiedarbību.

 

Tomēr ir situācijas, kad medikamenti var būt noderīgi. Dažreiz cilvēkiem zāles ir nepieciešamas, lai nonāktu stāvoklī, kurā viņi spējīgi piedalīties psihoterapijā. Medikamenti arī var palīdzēt cilvēkiem ar nopietniem garīgās veselības traucējumiem. Dažos gadījumos labākais risinājums ir psihoterapijas un medikamentu kombinācija.

Kā iegūt medikamentus, ja tie man ir nepieciešami?

Ja jums nepieciešamas zāles, jūsu psihoterapeits rekomendēs vērsties pie jūsu ģimenes ārsta vai psihiatra, lai nodrošinātu koordinētu terapeitisku pieeju, kas būtu jūsu labākajās interesēs.

Psihoterapijas efektivitātes novērtējums

Daži cilvēki brīnās, kāpēc viņi nevar vienkārši runāt par savām problēmām ar ģimenes locekļiem vai draugiem. Psihoterapeiti piedāvā vairāk nekā tikai iespēju izteikties. Viņiem ir ilgu gadu gaitā iegūta izglītība un pieredze, kas palīdz cilvēkiem uzlabot savu dzīvi. Un ir pietiekami daudz pierādījumu, ka psihoterapija ir ļoti efektīva terapijas metode.

Cik efektīva ir psihoterapija?

 

Simtiem pētījumu ir konstatējuši, ka psihoterapija palīdz cilvēkiem veikt pozitīvas izmaiņas savā dzīvē.

 

Šo pētījumu pārskati liecina, ka aptuveni 75% cilvēku, kuri uzsāk psihoterapiju, piedzīvo kādu labumu. Citi pārskati ir atraduši, ka vidējais cilvēks, kurš piedalās psihoterapijā, pēc ārstēšanas beigām ir labākā stāvoklī nekā 80% tiem, kuri nav saņēmuši nekādu ārstēšanu.

Kā darbojas psihoterapija?

 

Veiksmīga terapija ir trīs faktoru kombinācijas rezultāts:

 

• Uz pierādījumiem balstīta terapija, kas atbilst jūsu problēmai
• Psihoterapeita klīniskā pieredze
• Jūsu personības īpašības, vērtības, kultūra un preferences

 

Sākot psihoterapiju, cilvēki bieži jūtas bezcerīgi un domā, ka viņu grūtības nekad nebeigsies. Psihoterapija palīdz cilvēkiem saprast, ka viņi var darīt kaut ko, lai uzlabotu savu situāciju. Tas noved pie izmaiņām, kas veicina veselīgu uzvedību, vai nu uzlabojot attiecības, labāk izpaudot emocijas, darbojoties labāk darbā vai skolā, vai arī pozitīvāk domājot.

 

Lai gan dažas problēmas un jautājumi labāk reaģē uz konkrētu terapijas stilu, kas paliek būtisks un svarīgs, ir terapeitiskā alianse un attiecības ar jūsu psihoterapeitu.

 

Ko darīt, ja psihoterapija nesniedz rezultātus?

 

Kad tu uzsāki psihoterapiju, tava psihologa uzdevums bija noteikt kopējos mērķus un aptuvenu terapijas grafiku. Jājautā sev, vai jūtaties, ka psihologs jūs saprot, vai terapijas plāns ir loģisks, un vai jūtaties progresējošs.

 

Turpinot psihoterapiju

 

Daži cilvēki sāk justies labāk pēc sešām līdz divpadsmit sesijām. Ja tu neredzi uzlabojumus, izspried to ar savu psihologu. Psihologs varētu uzsākt sarunu par turpmākajiem soļiem. Ja viņš vai viņa to nedara, uzdodiet šo jautājumu pats. Varbūt vērts apsvērt citus vai alternatīvus terapijas veidus.

 

Kad tu esi gatavs beigt

 

Cik ilgi psihoterapija aizņems, atkarīgs no vairākiem faktoriem: problēmas veida, klienta īpašībām un vēstures, klienta mērķiem un citiem dzīves aspektiem. Vienā pētījumā tika konstatēts, ka pusei psihoterapijas klientu pašsajūta uzlabojās pēc astoņām sesijām. Un 75% uzlabojās pēc sešiem mēnešiem.

 

Kas notiek pēc psihoterapijas beigām?

 

Tāpat kā regulāri apmeklējat ģimenes ārstu, tāpat varat to darīt ar savu psihologu. Ja viss ir labi, jūs varat pabeigt šo procesu nākamajā kontrolsēdē.

 

Nedomājiet par psihoterapiju kā par procesu ar sākumu, vidu un beigām. Tu vari atrisināt vienu problēmu, tad saskarties ar jaunu dzīves situāciju un just, ka iepriekš iegūtās prasmes ir jāpilnveido. Vienkārši sazinies ar savu psihologu atkal. Galu galā, viņš vai viņa jau zina tavu stāstu.